Gada nogalē IKP izaugsme ir paātrinājusies

Tas, ka gada nogalē būs vērojama IKP pieauguma tempa paātrināšanās, bija skaidrs, jau vērojot operatīvos datus. Uz to norādīja ļoti labi apstrādes rūpniecības nozares rezultāti gan oktobrī, gan novembrī. Arī mazumtirdzniecības rezultāti novembrī -  pretēji pēdējā laikā pierastajai nozares nīkuļošanai - bija ļoti labi (decembra dati gan tos nedaudz neitralizēja). Papildu siltumu IKP audzēšanai tiešā un pārnestā nozīmē pienesa enerģētikas nozares novembra un decembra rekordi.

Lielais nezināmais attiecībā uz IKP datiem bija būvniecības nozares attīstība. Tomēr, spriežot pēc CSP ziņā minētās informācijas, būvniecības nozares kritums ir piebremzējies. Būvniecībā kopumā 2016. gads ir pagājis krīzes zīmē, taču arvien tuvāk ir tas brīdis, kad nozarē pakāpeniski ieplūdīs ES struktūrfondu līdzekļi, kam vajadzētu to atgriezt pie dzīvības. Tomēr vismaz šobrīd nav pilnīgas skaidrības, kad tas notiks. Gada laikā ir izdevies sakārtot normatīvo bāzi – t.i. programmas jau sāk darbību, bet kādu laiku vēl aizņems iepirkuma procedūras un dažādi saskaņojumi.

Arī uzrunātie būvnieki teic, ka ticamāk ir, ka reālie būvdarbi sāksies 2017. gada otrajā pusē vai pat 2018. gadā. Turklāt nozarē nemazinās runas par to, ka, strauji pieaugot pieprasījumam pēc būvniecības pakalpojumiem, nozarē varētu aptrūkties darbinieku, jo daļa no tiem dīkstāves gadā devušies strādāt citās nozarēs vai uz ārzemēm.

Arī daļa būvniecības uzņēmumu 2016. gadā savu darbību pārcēluši uz eksporta tirgiem, ko apliecina jauni rekordi Latvijas būvniecības pakalpojumu eksportā.

CSP preses paziņojumā iekļautā informācija par to, ka 2016. gada 4. ceturksnī pakalpojumu nozaru pievienotā vērtība salīdzinājumā ar 2015. gada 4. ceturksni  ir pieaugusi vien par 1% liek domāt, ka salīdzinoši slikti rezultāti ir kādā no pakalpojumu nozarēm. Transporta nozares operatīvā statistika 4. ceturksnī pakāpeniski uzlabojas, līdz ar to, visticamāk, negatīvi pārsteigumi būs finanšu pakalpojumu nozarē vai nekustamā īpašuma nozarē.

Lai arī pēdējā laikā būvniecības nozare ir ekonomikas analītiķu fokusā, jāatceras, ka tā nav vienīgā nozare, kas veido IKP dinamiku. To nozīmīgi nosaka arī apstrādes rūpniecības, tirdzniecības un atsevišķu pakalpojumu nozaru veiksmes vai neveiksmes.

2017. gada sākumā vērojami atsevišķi labi signāli ārējā vidē – apsteidzošie rādītāji liecina, ka Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs IKP izaugsme varētu būt nedaudz straujāka, nekā prognozēts iepriekš. Tomēr tajā pašā laikā saglabājas virkne negatīvo risku, kas gan galvenokārt saistīti ar politisko vidi – gan ASV politikas maiņu, gan gaidāmajām vēlēšanām virknē ES valstu. Ja nav jaunu satricinājumu ārējā vidē, tad Latvijas tautsaimniecībai 2017. gadā vajadzētu augt par apmēram 3%. To noteiktu stabilais privātā patēriņa kāpums, sabiedriskā patēriņa kāpuma paātrinājums (t.sk. ES fondu finansējuma), kā arī investīciju aktivitātes pakāpeniska atkopšanās.  

IKP pilnais izvērsums, kas sniegs informāciju par atsevišķu nozaru veikumu un arī izlietojuma puses komponentiem, tiks publicēts 28. februārī.