Gada sākumā nodarbināto pirktspēja kāpusi

Straujais algu pieaugums (1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa gada laikā augusi par 8.6%) kombinācijā ar mēreno inflāciju un likumdošanas pārmaiņām ir ļāvis būtiski palielināt reālās neto algas pieauguma tempu, tātad uzlabojusies nodarbināto pirktspēja.

Darba algas pieaugums visstraujākais bija veselības un sociālās aprūpes jomā, atspoguļojot to, ka daļa no papildu līdzekļiem veselības nozarei 2018. gadā tika novirzīta atalgojuma palielināšanai. Tomēr vidējais atalgojums šajā nozarē vēl ir zem  vidējā līmeņa valstī. Algas straujāk pieauga arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē, kur lielāka ietekme bija gan minimālās algas palielināšanai (2018. gadā minimālā alga Latvijā tika palielināta līdz 430 eiro), gan pieaugošajai aktivitātei mežizstrādes nozarē.

Uzņēmēji turpina runāt par darbaspēka trūkumu, bet aptuveni puse iedzīvotāju norāda uz grūtībām atrast darbu. Kuram taisnība? Darbaspēka tirgus "taustās" un meklē, kur būtu līdzsvars starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu. Līdzsvara meklējumos algas turpina augt. Uzņēmēji spiesti palielināt algas gan likumdošanas izmaiņu ietekmē (minimālās algas pieaugums), gan - lai noturētu darbiniekus vai piesaistītu jaunus.

Ņemot vērā, ka bezdarbs turpina samazināties un tā sarukums, lai gan nu jau lēnākos tempos, ir gaidāms arī visā 2018. gadā, sagaidāms, ka algu pieaugums saglabāsies noturīgs. Arī maija patērētāju pārliecības aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāji sagaida mājsaimniecības finansiālās situācijas uzlabošanos tuvākā gada laikā. Tomēr algas nevar palielināt tāpat vien "no zila gaisa", citādi palielinātos draudi iegriezties algu-inflācijas spirālei – nopelnot vairāk, reālā iedzīvotāju pirktspēja nepalielinātos, jo atbilstoši augtu arī cenas. Pašlaik gan inflācija Latvijā ir mērena, un to vairāk ietekmējis energoresursu cenu pieaugums, bet ilgstošs algas pieaugums, ja tas būtu bez atbilstoša produktivitātes kāpuma, var radīt spiedienu uz cenām un uzņēmuma konkurētspēju. Lai arī cik skaisti neizklausītos vēlme, lai "minimālā alga būtu 1000 eiro", katram lēmumam ir savas sekas, un vai atbilstoši par litru pienu tādā gadījumā mēs būtu gatavi maksāt nevis 1 eiro, bet 2, 5 vai 10 eiro? Algu pieaugumam arī turpmāk jābūt saprātīgam un jāatspoguļo produktivitātes kāpums.