Gada vidējā inflācija tuvinās Māstrihtas kritērija līmenim

Jūlijā gada inflācija Latvijā turpināja sarukt, sasniedzot vairs tikai 1.7%. Mēneša laikā patēriņa cenas samazinājās par 0.5%, un 12 mēnešu vidējā inflācija (saskaņā ar nacionālajiem datiem - 3.4%) tuvinās Māstrihtas kritērija līmenim.

Mēneša inflāciju galvenokārt mazināja sezonas izpārdošanas apģērbiem un apaviem, kā arī PVN likmes samazināšana par 1 procenta punktu, kamēr pretējā virzienā to ietekmēja energoresursu cenas: dabasgāzes un siltumenerģijas tarifos iestrādāts 9 mēnešu mazuta cenas pieaugums, kas bija vērojams pirmajā pusgadā. Jūlijā atjaunojās arī naftas cenu pieaugums pasaules tirgū un paaugstinājās ASV dolāra kurss, taču cenu pieaugums degvielai bija pakāpenisks, līdz ar to mēneša vidējais līmenis saglabājās zemāks nekā vidējā degvielas cena jūnijā.

Nedaudz vairāk nekā gaidīts saruka neapstrādātās pārtikas cenas, kā arī mazinājās pārtikas cenas kopumā. Piena un tā produktu cenu samazinājumu ietekmēja gan iepirkuma cenu kritums, gan PVN likmes samazināšana; mazinājās arī gaļas un tās izstrādājumu cenas. Būtiski (par 16.9%) saruka dārzeņu cenas, jo auga sezonas dārzeņu piedāvājums

Tā kā Latvijā patēriņa grozā pārtikas un energoresursu cenām ir liels īpatsvars, piedāvājuma puses faktori arī tuvākajos mēnešos turpinās būtiski ietekmēt inflāciju. Gada inflācija saglabāsies zema, bet strauja samazinājuma tendence vairs nebūs vērojama. Patlaban turpinās gan politiskie nemieri vairāku Tuvo austrumu valstu iekšienē, gan arī pastiprinās spiediens uz šī reģiona valstīm, īpaši Irānu, no ārpuses, piemēram, ASV. Savukārt ziņas par lauksaimniecības produktu cenām joprojām ir divējādas: graudaugu ražas visumā ir labas, bet dažviet tās cietušas no sausuma. Arī lietus dēļ iespējamas novākšanas grūtības, tostarp Latvijā. Tādēļ nenoteiktība saistībā ar pasaules energoresursu un pārtikas cenu attīstību joprojām saglabājas visai augsta.

Patērētāju noskaņojuma rādītāji neliecina par iespējamu pieprasījuma puses spiediena atjaunošanos uz patēriņa cenu līmeni. Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu, tostarp eiro zonas, ekonomiskā izaugsme palēninās un arī 12 mēnešu vidējā inflācija šajās valstīs pakāpeniski sarūk. Tomēr Latvijas inflācijas rādītāji krītas straujāk, tuvinoties Māstrihtas kritērija novērtējuma līmenim, un to nosaka gan bāzes faktori, kas labvēlīgi ietekmēja gada inflācijas samazināšanos šajā gadā, gan daudz līdzsvarotāka ekonomiskā izaugsme salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu.