Gads apstrādes rūpniecībā iesācies slikti

Rūpniecības izaugsme kopumā šā gada pirmajā mēnesī ir bijusi pat ļoti iepriecinoša. To noteica izlaides pieaugums enerģētikā, kam visdrīzāk gan ir īslaicīgs raksturs. Tikmēr situācija apstrādes rūpniecībā nav vērtējama tik pozitīvi. Gan mēneša, gan gada griezumā nozare uzrāda krietni sliktākus rezultātus. Arī rūpniecību raksturojošie indeksi partnervalstīs neliecina par straujas izaugsmes iespējamību šogad.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas apjoms 2016. gada janvārī ir sarucis gan salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi gan ar pagājušā gada janvāri (par attiecīgi 3.2%, s.i., un 2.9%, k.i). Tomēr, pateicoties aukstajiem laikapstākļiem un līdz ar to ļoti iespaidīgajam pieaugumam elektroenerģijas izlaidē, rūpniecība kopumā gada izteiksmē augusi. Sagaidāms, ka janvāra pieaugums enerģētikā ir īslaicīgs, bet apstrādes rūpniecības vājais rezultāts gan, šķiet, iezīmē vājāku turpmāko attīstību nozarē.

Kopumā situācija apstrādes rūpniecībā nav ļoti iepriecinoša – mēneša griezumā negatīvi apstrādes rūpniecības izlaidi ietekmējušas abas lielās nozares – pārtika un kokapstrāde. Arī gada pieauguma tempi pārtikas rūpniecībā joprojām ir negatīvi. Tas gan lielākoties ir zivju pārstrādes problēmu dēļ (32% kritums pret iepriekšējo gadu), jo piena produktu ražošanā gada izteiksmē vērojama izaugsme jau kopš pagājušā gada augusta (janvārī 7.0% izaugsme). Ir cerība, ka labāk sāks veikties arī zivju pārstrādātājiem. Piemēram, pozitīvi, ka zivju konservu ražotājs "Karavela", kas irviens no lielākajiem spēlētājiem šajā apakšnozarē, līdz šā gada vidum plāno sākt tirgot produkciju ASV mazumtirdzniecības tīklos, kā arī strādā pie tā, lai tirgotu privātās preču zīmes produktus kādā no Vācijas lielajiem tirdzniecības tīkliem.

Lai gan kokapstrādē janvārī pret decembri reģistrēts kritums, gada pieauguma tempi saglabājas pozitīvi – vēl pagājušajā mēnesī nozarē tika sasniegts jauns izlaides rekords. Gan mēneša, gan gada izteiksmē kritusies izlaide arī vienā no galvenajām apstrādes rūpniecības izaugsmes noteicējnozarēm – datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Pozitīvi, ka augusi izlaide metālizstrādājumu, būvmateriālu kā arī Krievijas problēmu dēļ ļoti cietušajā tekstilizstrādājumu ražošanā. Būvmateriālu ražošanā reģistrētais pieaugums ir pozitīvs pārsteigums, jo būvniecības tirgus attīstība gan Latvijā, gan partnervalstīs raksturojuma kā vāja.

CSP vienlaicīgi ar izlaides datiem sākuši publicēt arī apgrozījuma datus apstrādes rūpniecībā (realizācija, neizslēdzot cenu ietekmi). Kopumā apgrozījums nozarē nedaudz pieaudzis salīdzinājumā ar decembri (+0.5%), bet attiecībā pret pagājušā gada janvāri reģistrēts kritums (-1.0%). Šā gada janvārī turpinājusies pagājušajā gadā aizsāktā tendence – apgrozījums eksportā audzis, kamēr apgrozījums vietējā tirgū sarucis. Apstrādes rūpniecības realizācijas daļa eksportā 2015. gadā pārsniegusi 2012. gada rezultātu – apgrozījums eksportā sasniedz 63.9%. Nozares, kas sekmējušas šo pieaugumu, ir kokapstrāde (eksportē 74.7% produkcijas) un citur neklasificētu iekārtu un darba mašīnu ražošana (83.8%). Kaut gan iepriekš bija vērojama augšupejoša tendence, realizācijas daļa eksportā jau otro gadu pēc kārtas kritusies pārtikas rūpniecībā (34.2%) – apgrozījums eksportā kritis straujāk nekā vietējā tirgū. Lielākais negatīvais devums bijis piena produktu apgrozījuma kritumam eksportā, kas saistāms ar Krievijas importa aizliegumu. Apakšnozares uzņēmumi gan cītīgi strādā pie jaunu tirgu apgūšanas – piemēram, "Latvijas Piens" šogad ir nosūtījis pirmās produkcijas kravas uz Saūda Arābiju un Izraēlu.

Apstrādes rūpniecībā gads nav iesācies uz pozitīvas nots, taču mēs neesam vienīgie, kam neiet viegli – rūpniecības attīstībā vērojamas problēmas arī mūsu partnervalstīs. Ražošanas PMI indekss (Purchasing Managers' Index) eiro zonā februārī nokrities līdz 12 mēnešu zemākajam līmenim, taču vēl joprojām turas virs 50.Tas nozīmē, ka rūpniecībā vērojama lēna, bet tomēr izaugsme. Arī Vācijā PMI turas nedaudz virs 50, bet ir zemākajā līmenī, kāds vērots pēdējos 15 mēnešos. Šo rādītāju iezīmētā tendence sakrīt arī ar Eiropas Komisijas prognozēm par eiro zonas izaugsmi 2016. gadā – tā turpinās būt lēna. Lielbritānijā rūpniecības PMI februārī turējies tikai nedaudz virs 50, kas 34 mēnešu periodā ir zemākais līmenis. Krievijas ražošanas sektorā problēmas turpinās – lai gan pēc ļoti sliktiem rezultātiem pagājušajā gada garumā gada nogalē PMI īslaicīgi pakāpās nedaudz virs 50 punktu atzīmes, signalizējot pat par izaugsmi, šī brīža rādītājs atkal liecina par kritumu sektorā. Vienīgās pozitīvās ziņas nāk no Polijas, – tur rūpniecības PMI pēc salīdzinoši sliktā rezultāta janvārī jau februārī uzkāpa līdz septiņu mēnešu augstākajam līmenim.