Gandrīz visas apakšnozares balsta apstrādes rūpniecības izaugsmi maijā

Būvniecības tirgus atkopšanās nes līdzi arī ievērojamus pieauguma tempus ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, kur izlaide augusi par vairāk nekā piekto daļu salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju. Enerģētikā gada griezumā joprojām vērojama izaugsme, taču maijā produkcijas apjoms enerģētikā sācis samazināties.

Apstrādes rūpniecības nozares izlaide 2017. gada maijā kāpusi gan mēneša, gan gada izteiksmē – attiecīgi par 3.1% (sezonāli izlīdzināti dati) un 9.4% (kalendāri izlīdzināti dati). Pēc trīs mēnešu krituma atsākusies strauja kokrūpniecības nozares izaugsme (6.8% pret pagājušā gada maiju). Tas bija paredzams, jo, neskatoties uz vājajiem rezultātiem gada sākumā, fundamentāli nekādu izmaiņu nozarē nav. Lai gan koksnes eksportā Lielbritānijas virzienā ir vērojams kritums, uz pārējām lielākajām partnervalstīm tupinām kāpināt eksporta apjomus. Tas nozīmē, ka ārējais pieprasījums pēc Latvijas kokapstrādes produkcijas kopumā saglabājas spēcīgs.

Arī otra lielākā apakšnozare – pārtikas ražošana – pēdējā laikā sasparojusies. Spriežot pēc apgrozījuma datiem, galvenokārt tas noticis uz eksportētās produkcijas rēķina. Pārtikas nozares izlaide pēc piedzīvotās stagnācijas ir ievērojami augusi (7.5% izaugsme pret pagājušā gada maiju). Pārtikas rūpniecības ražošanas jaudu noslodzes kopš krituma 2014. gadā (Krievijas sankciju ieviešana), ir pakāpeniski augušas, šā gada 2. ceturksnī sasniedzot augstāko līmeni laikā pēc krīzes.

Savukārt nefinanšu investīciju apmērs pārtikas ražošanā ievērojami krita pagājušajā gadā un turpināja strauji sarukt arī 2017. gada pirmajā ceturksnī, uzrādot zemāko rezultātu kopš 2008. gada. Neinvestējot attīstībā, pārtikas ražošanas uzņēmumiem ilgtermiņā būs sarežģīti kāpināt izlaidi, neskatoties uz to, ka šajā apakšnozarē tikai tagad parādās straujāki izaugsmes tempi.

Nākotnes izaugsmes kontekstā pozitīvi, ka vairāki pārtikas apakšnozares uzņēmumi paziņojuši par investīciju veikšanu. Piemēram, "Latvijas Piens" līdz gada beigām investēs ražošanas apjomu kāpināšanā par 20%. Tajā pat laikā "Food Union" šogad attīstībā plāno ieguldīt vismaz 2 miljonus eiro. 

Strauji pieauguma tempi vērojami arī citās nozarēs. Kopš 2016. gada maija elektrisko iekārtu ražošana augusi par 51.1%, pārsniedzot pagājušā gada beigās uzrādīto vēsturiski augstāko izlaides līmeni. Gada izteiksmē turpinās arī ievērojams datoru, iekārtu un mehānismu, kā arī būvmateriālu ražošanas pieaugums. Vienīgais straujais kritums maijā vērojams svārstīgajā iekārtu un ierīču remontā.

Ņemot vērā pozitīvo ekonomiskās attīstības fonu tirdzniecības partnervalstīs, kā arī pašmāju noskaņojuma rādītājus, apstrādes rūpniecības pieaugums Latvijā nav pārsteigums. Arī kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā - apstrādes rūpniecība šogad aug tikpat strauji kā Latvijā.

Eiro zonā apstrādes rūpniecības pieauguma tempi gan ir lēnāki, nekā Baltijas valstīs, tomēr apsteidzošie indikatori rāda ļoti pozitīvu ainu – rūpniecības PMI (Purchasing Managers' Index) ir augstākajā līmenī sešu gadu laikā. To veicina ne tikai eiro zonas iekšējais, bet arī ārvalstnieku veidotais pieprasījums pēc eiro zonā ražotajām precēm, kuru, acīmredzot, nav ievērojami mazinājis pat eiro kursa straujais kāpums šī gada 2. ceturksnī.

Latvijas eksportējošajiem rūpniekiem svarīgais celtniecības sektors partnervalstīs aug. Visstraujākie pirmā ceturkšņa pieaugumi bija vērojami Igaunijā un jau tradicionāli – Zviedrijā. Tas kopā ar būvniecības atjaunošanos Latvijā liecina par ļoti spēcīgu nākotnes pieprasījumu pēc tādu nozaru kā ieguves rūpniecības, būvmateriālu ražošanas, metālapstrādes, un, iespējams, mazākā mērā arī pēc kokrūpniecības produkcijas.

Pasūtījumu apjomu novērtējums rūpniecībā jūnijā bija augstākajā līmenī pēckrīzes laikā. Tādējādi varam gaidīt, ka apstrādes rūpniecības izaugsme turpināsies.