Globālās izaugsmes prognozes liek piesardzīgi vērtēt Latvijas eksporta attīstību

2013. gada jūlijā ārējās tirdzniecības apgrozījums mēneša laikā pieauga par 5.0%, ko šoreiz nodrošināja preču importa pieaugums par 10.7% salīdzinājumā ar jūniju. Savukārt preču eksportā turpinājās kritums trešo mēnesi pēc kārtas - salīdzinājumā ar jūniju par 1.8%. Līdz ar to preču tirdzniecības bilance pasliktinājās, un importa pārsniegums pār eksportu jūlijā sasniedza 187.7 milj. latu.

Jūlijā preču eksporta vērtībai pēdējo trīs gadu laikā pirmo reizi fiksēts kritums gada izaugsmē - attiecīgi par 2.4%. Gada izaugsmi, kā varēja gaidīt, negatīvi ietekmēja parastā metāla eksporta samazināšanās, kā arī satiksmes līdzekļu eksporta kritums, kas varētu būt saistīts ar reeksporta samazināšanos. Pozitīvs gada pieaugums saglabājās lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportā, tāpat koksnes, celtniecības materiālu, tekstila izstrādājumu, mehānismu un elektroiekārtu eksportā. Ievērojamu kāpumu jūlijā gan mēneša, gan gada griezumā uzrādīja piena pārstrādes produktu (piens, krējums, sviests, piena tauki) un medus (4 reizes lielāks nekā vidēji citos mēnešos) eksports uz Lietuvu, Vāciju un Krieviju.

Salīdzinājumā ar jūniju kritumu preču eksportā piedzīvoja gandrīz visas galvenās eksporta preču grupas, izņemot pārtikas rūpniecības preces, minerālproduktus un celtniecības materiālus, kuri eksportā turpināja pieaugt. Kā liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati, lai gan nedaudz lēnāk nekā pagājušā gadā, tomēr arī šā gada 1. pusē Latvijas eksporta tirgus daļas turpināja pieaugt, neskatoties uz nelabvēlīgajām norisēm globālajā ekonomikā un zemo kopējo pieprasījumu ārējos tirgos. Pirms gada eksporta kāpumu noteica galvenokārt ārējā pieprasījuma pieaugums un labvēlīgā cenu dinamika atsevišķām produktu grupām (lauksaimniecības un pārtikas produktiem, tāpat tekstila izstrādājumiem, celtniecības materiāliem, mehānismiem un elektroiekārtām), bet šogad Latvijas eksporta tirgus daļas pieaugumu nodrošina jauni produkti, jaunas tirgus nišas un pievienotās vērtības pieaugums eksporta precēm. Gan eksporta, gan apstrādes rūpniecības dati liecina, ka pašlaik straujāk pieaug tieši mazo nozaru eksports. Lai gan augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars eksportā joprojām nav liels, tomēr Latvijas preču eksportā ir vērojams augsto tehnoloģiju ražojumu īpatsvara pieaugums – saskaņā ar "Eurostat" datiem līdz 9.6% no visa eksporta 2013. gada 5 mēnešos (no 7.7% 2011. gadā un no 8.4% 2012. gadā).

Arī eksporta noieta ģeogrāfiskā karte turpina paplašināties. Lai gan lielākie Latvijas eksporta partneri ir Eiropas Savienības valstis un kaimiņvalstis – Igaunija, Lietuva un Krievija -, patlaban straujāka eksporta sadarbības attīstība notiek ar valstīm no Āzijas, Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem.

Lai gan jūlijā preču imports pieauga salīdzinājumā ar jūniju, gadā preču importa vērtība turpināja kristies – par 1.4%. Jūlijā salīdzinājumā ar jūniju preču importā līdz ar reālās pirktspējas pieaugumu un patērētāju noskaņojumu uzlabošanos bija vērojams patēriņa preču (pārtikas produktu, tekstila izstrādājumu) importa pieaugums, nedaudz palielinājās arī starppatēriņa preču (mehānismu un elektroiekārtu) un kapitālpreču imports. Jūlijā dzelzs un tērauda izstrādājumu importa pieaugums varētu būt saistīts ar sliežu importu dzelzceļa posma Skrīveri-Krustpils sliežu rekonstrukcijas vajadzībām. Preču importā lielākais kritums salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju bija satiksmes līdzekļu ievedumam. Iespējams, ka šis preču importa kritums norāda arī uz reeksporta samazināšanos, jo, piemēram, 1. pusgadā būtiski (apmēram par 30%) sarucis vieglo automobiļu imports un eksports par apmēram 40%, kas daļēji attiecināms uz reeksportu, neietekmējot investīcijas.

Samazinātās globālās ekonomikas izaugsmes prognozes un bažas par politisko notikumu attīstību Sīrijā, kā arī Krievijas ekonomikas aktivitātes samazināšanās liek piesardzīgi vērtēt arī Latvijas preču eksporta izaugsmi nākamajos mēnešos. Lai gan Latvijas tautsaimniecības izaugsme pašlaik vairāk balstās uz iekšējo pieprasījumu un eksporta pieauguma tempi krītas, tautsaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai ir svarīgi noturēt un kāpināt eksporta izaugsmi, bet tam ir nepieciešamas būtiskas investīcijas. Eiropas valstu konjunktūras rādītāju uzlabošanās ļauj cerēt uz pieprasījuma pieauguma atjaunošanos atsevišķās valstīs, kas varētu palielināt arī investīciju aktivitāti.