Globālās norises un nodokļu pieaugums turpina noteikt Latvijas inflāciju

Atbilstoši prognozētajam, gada inflācija arī februārī turpināja pieaugt, tā sasniedza 4.0%, cenu līmenim mēneša laikā pieaugot par 0.3%, 12 mēnešu vidējā inflācija kļuva pozitīva un sasniedza 0.2%. Patēriņa cenu kāpums februārī turpināja atspoguļot nodokļu kāpumu Latvijā un pasaules energoresursu un pārtikas cenu pieaugumu. Turpinājies pārtikas cenu kāpums: cenas pieaugušas gan dārzeņiem un augļiem, gan piena un labības produktiem. Naftas cenu kāpuma ietekmē turpinājušas pieaugt degvielas cenas, kas gan kāpušas mazāk strauji nekā pagājušā gada beigās. Iespējams, ka februāra inflāciju paaugstināja arī novēlota PVN likmju kāpuma ietekme. 

Prognozēt, kā attīstīsies pasaules cenas, kas pašlaik kopā ar nodokļu kāpumu ir viens no galvenajiem inflāciju ietekmējošajiem faktoriem Latvijā, vidējā termiņā ir sarežģīti. Pēdējo nedēļu naftas cenu lēciens, ko izraisījušas bažas par Lībijā notiekošajiem nemieriem, norāda uz to, ka šogad būs jārēķinās ar nozīmīgu pasaules energoresursu cenu spiedienu uz cenām, tai skaitā Latvijā. Tomēr tā apjoms ir atkarīgs no naftas ražotāju spējas pierādīt tirgum, ka ir pieejamas papildu ražošanas jaudas, kas nosegtu iespējamo naftas iztrūkumu. Tomēr risks, lai cik neliels tas būtu, ka politiskā nestabilitāte var pārvietoties uz citām šī reģiona valstīm, īpaši uz Saūda Arābiju, sarežģī šo uzdevumu.

Arī pārtikas cenas, kuru kāpums aizsākās pagājušajā vasarā, ekstrēmiem laika apstākļiem samazinot graudu ražas, ir paaugstinājušas pārtikas cenas mazumtirdzniecībā visur pasaulē. Lai arī gaidāms, ka, parādoties jaunajām ražām, cenu kāpums mazināsies, tomēr energoresursu cenu straujais kāpums, sadārdzinot pārtikas ražotāju izmaksas, mazina iespēju, ka pārtikas cenas strauji kritīsies šī gada otrajā pusē.

Ņemot vērā to, ka Latvijā gan patēriņā, gan ražošanā ļoti lielu daļa ir importētās preces, tad pasaules cenu kāpums jau kādu laiku skaidri atspoguļojas iekšzemes cenās. Kāpjošās cenas Latvijā ietekmē gan ražotājus, gan patērētājus, īpaši iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem, jo, izejvielu cenām pieaugot, sadārdzinās tieši pirmās nepieciešamības preces. Vienlaikus tas nozīmīgi mazina pieprasījumu pēc pārējām precēm un pakalpojumiem, kas liek uzņēmumiem turpināt domāt par izmaksu optimizāciju un cenu mazināšanu, lai uzturētu apgrozījumu. Tas arī būs noteicošais faktors, kas ierobežos vispārējā cenu līmeņa pieaugumu tuvākajā nākotnē.

Joprojām sagaidāms, ka jau tuvākajā laikā inflācija bāzes efekta ietekmē mazināsies, kaut arī naftas cenu straujais kāpums veido nozīmīgu spiedienu cenu kāpumam. Tomēr sagaidīto inflācijas atslābšanu mazinātu budžeta konsolidācijas ietvaros iespējamās pārmaiņas nodokļu likmju celšana gada vidū – pašreiz plānotajā variantā šī gada inflāciju tas varētu celt gandrīz par 0.5 procentu punktiem.