Globālo faktoru ietekme no inflācijas vēl neatkāpjas

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem patēriņa cenu līmenis janvārī bija par 0.3% zemāks nekā pirms gada. No vienas puses šādu gada inflācijas līmeni varētu vērtēt kā negaidīti zemu, ņemot vērā, piemēram, akcīzes pieaugumu degvielai un pakāpenisku ienākumu kāpumu, taču jāņem vērā, ka turpinājās globālo resursu cenu kritums. Janvāra inflāciju ietekmēja arī netipisks tūrisma pakalpojumu cenu kritums.

Gan decembrī, gan janvāra pirmajā pusē naftas cenas pasaules tirgū turpināja sarukt, taču Irānas piedāvājuma iespējamais efekts janvāra cenu dinamikā ir visai neskaidrs. Lai gan naftas cenu kritums janvārī degvielas cenās atspoguļojās visai palēnām, t.i., vairāk izpaudās mēneša beigās, tomēr kopsummā naftas cenu tendence ir nomākusi akcīzes nodokļa palielināšanas ietekmi, un vidējais degvielas cenu līmenis janvārī bija par 3.3% zemāks nekā decembrī.

Jau 2015. gada decembrī bija skaidrs, ka pusgada laikā uzkrātais globālo energoresursu cenu kritums janvāra - jūnijā periodā samazinās dabasgāzes cenu arī Latvijas mājsaimniecībām. Aktuālo (t.i., decembra/janvāra) pasaules cenu tendence rūpniecisko patērētāju, t.sk., siltumenerģijas ražotāju tarifos vēl neizpaudās, taču vidējā siltumenerģijas cena gada sākumā saglabājās krietni zemāka nekā pērn janvārī ( -11.7%), ietverot gada laikā uzkrāto resursu cenu kritumu.  Jaunākā Latvijas Gāzes informācija par tarifiem rūpnieciskajiem patērētājiem liecina, ka tarifu sarukumu siltumenerģijai vēl varēs vērot rēķinos par februārī un martā patērēto siltumenerģiju.

Šogad janvārī strauji (par 6.1%) saruka komplekso atpūtas pakalpojumu (tūrisma) cenas, pat pretstatā tam, ka tām biežāk raksturīgs neliels kāpums. Tas diezgan būtiski mazinājis arī mēneša un gada inflāciju.

Kā bija gaidāms, pērn iedzīvotāji mazāk tērējuši savus līdzekļus dažādu enerģijas veidu apmaksai, tādējādi ir sarucis šo preču grupu īpatsvars patēriņā grozā. Tātad to cenu svārstības šā gada inflāciju ietekmēs nedaudz mazāk, nekā tas būtu, ja izdevumu īpatsvars nebūtu mainījies. Tikmēr elektroenerģijas tirgus liberalizācijas ietekmi uz iedzīvotāju izdevumiem par elektroenerģiju, acīmredzot mazinājis ienākumu kāpums un izdevumu pārdale par labu citu preču pakalpojumu patēriņam.

Izdevumu īpatsvara krituma dēļ ir nedaudz sarukusi pārtikas cenu loma inflācijā. Un šī tendence savukārt ir raksturīga arī ienākumu pieauguma apstākļiem attīstītās valstīs, uz tā rēķina pieaugot citu preču un pakalpojumu īpatsvaram (šā gada inflācijas svaros audzis, piemēram, atpūtas un kultūras, ēdināšanas pakalpojumu īpatsvars, kā arī ar tehnoloģiju attīstību saistīto preču īpatsvars).

Pārtikas cenas pasaulē pēc Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem turpināja sarukt vēl arī janvārī, tas novērots visās lielākajās preču grupās, pārsvarā augoša piedāvājuma dēļ.  Naftas cenas, lai gan ilgstoši neuzkavējās intervālā zem 30 ASV dolāriem par barelu, tomēr saglabājas zemākas nekā pērn, un patērētāju konfidence nedaudz uzlabojas. No tā varētu gaidīt pakāpenisku pieprasījuma pieaugumu pēc nepārtikas un ne-enerģijas precēm un pakalpojumiem. Un attiecīgi – pamatinflācijas pieaugumu. Arī pakalpojumu un tirdzniecības nozares noskaņojums janvārī uzlabojās. Tomēr pagaidām globālo resursu ietekme uz inflāciju Latvijā saglabājas visai spēcīga, to būtiski samazinot.