Globuss griežas lēnāk, vai arī Latvijas ekonomiskā dzīve kļūst gausāka?

IKP izaugsme patiešām ir kļuvusi vājāka, tomēr gan patēriņš, gan investīcijas, gan eksports saglabājušies samērā noturīgi, iezīmējot nozīmīgāku īslaicīgu faktoru lomu.

Pieticīgāku IKP izaugsmi (–0.1% ceturkšņa laikā un tikai +3.2% gada laikā) noteica īslaicīgu iekšzemes faktoru nelabvēlīgā ietekme (piemēram, laikapstākļu ietekme uz lauksaimniecību un enerģētiku), kā arī atsevišķi faktori, kas labvēlīgi ietekmēja pērnā gada IKP izaugsmi, tā izveidojot augstu salīdzinājuma bāzi. Piemēram, remontdarbu Krievijas Ustjugas ostā dēļ tranzītam 2018. gadā vairāk tika izmantoti Latvijas transporta pakalpojumi, pērn tūrismu un patēriņu veicināja Latvijas simtgades pasākumi, kā arī augstu kokmateriālu cenu dēļ auga aktivitāte mežistrādē un kokapstrādē, veicinot arī jaunas investīcijas, tātad ražošanas paplašināšanu un ražīguma pieaugumu. Šo faktoru ietekme 2019. gadā beigsies vai pakāpeniski izsīks.

Privātā patēriņa izaugsme 1. ceturksnī saglabājusies stabila, nedaudz gan palēninoties pieauguma tempiem. Acīmredzot runas par notikumiem pasaulē un iespējamu krīzi nav likušas mājsaimniecībām septiņreiz nomērīt, pirms tērēt savu maciņa saturu. Vidējās neto reālās algas kāpums un nodarbinātības līmeņa pieaugums ir nodrošinājis ienākumu pieaugumu. Turklāt palielinās arī piedāvājums – Latvijas tirdzniecības centru skaits un platības arvien palielinās. 

No iekšzemes pieprasījuma komponentiem nenoteiktākā situācija ir investīciju jomā, tāpēc investīciju prognozēšana nu jau tuvinās zīlēšanai kafijas biezumos. No vienas puses, ārējā pieprasījuma izaugsmes palēnināšanās pasliktina investoru riska apetīti, kreditēšana ir vāja, kredītiestādes ir piesardzīgas, turklāt prognozējama uzņēmumu pelnītspējas pavājināšanās un stabilu finansējumu nodrošina tikai Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi. No otras puses, 2018. gadā investīciju izaugsme pārsniedza visoptimistiskās prognozes, ir iesākti un vēl tiek plānoti daudzi apjomīgi ieguldījumu projekti, kas var pat aktualizēt būvniecības kapacitātes problēmu. Tātad šie apsvērumi ir ļoti pretrunīgi. Centrālās statistikas pārvaldes šodien publiskotie dati rāda, ka investīcijas 1. ceturksnī augušas par 10.5% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo ceturksni (sezonāli un kalendāri izlīdzināti), kas ir ļoti labs pieaugums, tomēr zemāks, nekā iepriekšējā gadā bijām raduši redzēt. Vai tas iezīmē investīciju plānu atlikšanu vai pārtraukšanu, vai bijis tikai īss klusuma mirklis pēc iepriekš vērojamā "uzrāviena", to redzēsim nākamajā ceturksnī. Kopumā tomēr situācija investīciju jomā šķiet optimistiska.

Ārējā pieprasījuma lēnāks kāpums negatīvi ietekmējis eksporta sniegumu, tāpēc jau kopš 2018. gada 2. pusgada veidojās negatīvs neto eksports. Tomēr 1. ceturksnis šajā ziņā iezīmē pavērsienu, reālajam preču un pakalpojumu eksportam pat augot labāk, nekā varētu gaidīt, savukārt importam nedaudz sarūkot. Tādējādi neto eksports šoreiz veidojas pozitīvs, tomēr, visticamāk, vezums turpmāk nosvērsies atkal negatīvajā pusē. Saasinoties spriedzei ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecībās un Apvienotajai Karalistei panākot izstāšanās no ES termiņa pagarinājumu, pastāv liela nenoteiktība par izaugsmi nākotnē, tāpēc arī Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs tiek lēsta lēnāka tautsaimniecības izaugsme. Tiesa, eksportējošo nozaru jaudu noslodze joprojām ir augsta, kas arī izskaidro labāku eksporta noturību, tomēr sarūkoša ārējā pieprasījuma un citu faktoru (pelnītspējas mazināšanās, darbaspēka pieejamība) ietekmē gaidāms lēnāks eksporta izaugsmes temps, kas ir arī galvenais lejupvērstais risks IKP izaugsmei 2019. gadā.