Hokeja čempionāta ovācijas līdz Dziesmu svētku fanfarām neaizskan: ekonomiskā izaugsme 2. ceturksnī sanīkst

Ja, komentējot 1. ceturkšņa ekonomisko izaugsmi Latvijā, to varēja salīdzināt ar pavasara ziedu plaukumu, tad, pieturoties pie ziedu tematikas, 2. ceturksnī gandrīz būtu jādzied par "trim vītušām rozēm". Viena pavītusi roze, iespējams, liecas uz trešā ceturkšņa pusi, proti, laiku, kad tiek ievākta labības raža. Laikapstākļu kaprīžu vai anomāliju šogad nav trūcis ne Latvijā, ne citviet Eiropā, un tās nelabvēlīgi ietekmē vairāku nozaru attīstību. Arī augstās inflācijas dēļ arvien saglabātā ierobežojošā monetārā politika ietur ekonomiku rāmjos, īpaši tirdzniecības partnervalstīs, kurās izsniegto kredītu apjoms ir lielāks.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrā novērtējuma dati rāda, ka 2. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā varētu būt sarucis par 0.6% (salīdzinājumā ar 1. ceturksni; sezonāli un kalendāri koriģēti dati).

Lai gan inflācija jau 2. ceturkšņa laikā būtiski saruka, tā vēl arvien ir augsta un nerosina atlikt patēriņa un investīciju lēmumus cenu krituma gaidās. Noguldījumu atlikums pēdējo mēnešu laikā samazinājies (izņemot mājsaimniecībām jūnijā), turklāt uzkrājumu vērtības sarukums reālā izteiksmē (t.i., koriģēts ar patēriņa cenu indeksu) rosina līdzekļus ieguldīt drīzāk. Daļēji tas atspoguļojas augstākā nekustamā īpašuma tirgus aktivitātē: jūnijā nedaudz auga izsniegto mājokļa kredītu atlikums, kā arī nekustamā īpašuma darījumu skaits.

2. ceturkšņa maksājumu karšu dati, ja tos koriģē ar patēriņa cenu pārmaiņām, rāda par nepilniem 5% zemāku Latvijā veikto tēriņu reālo apjomu nekā pērn atbilstošajā laika periodā. To galvenokārt varētu būt veicinājis dažādu pakalpojumu patēriņa sarukums, kamēr kritums mazumtirdzniecībā nav bijis tik spējš (2.2% gada laikā). Daļā mājsaimniecību pandēmijas laika netipisko uzkrājumu pulveris varētu būt jau izšauts: CSP publicētie dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu salīdzināmās cenās ļauj noprast, ka iedzīvotāju tēriņi bijuši visai izsvērti. Salīdzinājumā ar 1. ceturksni pat pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecībā (pārtikas tirdzniecības vietās) vērojams apgrozījuma sarukums salīdzināmās cenās. Tāpat negatīvu pienesumu veidojusi gan mājsaimniecības piederumu, gan, piemēram, apģērbu un apavu mazumtirdzniecības uzņēmumu attīstība.

Hokeja ovācijas līdz Dziesmu svētku fanfarām nav aizskanējušas, vēl vairāk – jau maijā (par spīti ārvalstu viesu pieplūdumam Rīgā), kā arī jūnijā un jūlijā izmitināšanas un ēdināšanas nozares bija sadrūmušas salīdzinājumā ar agrajiem pavasara mēnešiem (Eiropas Komisijas noskaņojuma aptaujas dati). Tāpat 2. ceturksnī tautsaimniecībā kopumā pasliktinājās nodarbinātības gaidas, lai gan saskaņā ar CSP īstermiņa datiem darba tirgus 2. ceturksnī saglabājās spēcīgs: nodarbināto skaits bijis līdzīgs kā 1. ceturksnī, un bezdarba līmenis turpinājis sarukt. Nodarbinātības gaidas pasliktināšanās virzienā varētu būt griezusi aktivitātes mazināšanās apstrādes rūpniecībā (galvenokārt koksnes izstrādājumu un būvmateriālu ražošanā), kā arī gausāks preču eksports.

To, kas apvītis / panīcis un kas vēl šogad saglābjams, katrs vislabāk redz pats savā dārzā un laukā. Raugoties uz nākamajām sezonām, iespējams, var paļauties uz dūdieviņa (tārtiņa) sadūdoto lietu vai apsvērt mazprasīgāku kultūru audzēšanu. Citiem vārdiem sakot, pēc pandēmijas un pēc enerģijas cenu krīzes, kā arī, ņemot vērā laikapstākļu anomālijas, arvien vairāk var iezīmēties nepieciešamība saimniekot citādi, nekā ierasts. Ekonomikas ciklam noturīgāk griežoties uz saulaino pusi un atjaunojoties kreditēšanas aktivitātei, nedrīkstam pazaudēt sajūtu par to, vai un cik lielā mērā ieguldījumi ir jēgpilni un ilgtspējīgi orientēti.

Precīzāk 2. ceturkšņa ekonomisko attīstību būs iespējams vērtēt augusta beigās, līdz ar izvērsto IKP datu publicēšanu.