Iekšzemes faktori nosaka zemas inflācijas saglabāšanos Latvijā

2012. gada septembrī patēriņa cenu līmenim pieaugot par 0.5%, gada inflācija joprojām saglabājās zema un bija 1.8%.

Sezonas ietekmē palielinājās galvenokārt apģērba un apavu cenas (mēneša laikā par 5.0%), tomēr pieaugums nepārsniedza iepriekšējo gadu vidējo. Sezonas un pasaules cenu ietekme bija jūtama pārtikas cenās: pasaules pārtikas cenu indekss, ko būtiski ietekmē graudaugu cenas, pieauga samērā nedaudz un to vairs nenoteica graudu cenas kā, piemēram, jūlijā, bet gan piena un gaļas cenas, kas tiek pamatotas ar lopbarības izmaksu kāpumu un noturīgu pieprasījumu. Latvijā graudaugu iepirkuma cenas stabilizējas, un tām nevajadzētu radīt papildu spiedienu uz inflāciju.

Salīdzinājumā ar augustu palielinājās arī degvielas cenas, tomēr septembra vidējā naftas cena turējās samērā stabila un mēneša otrajā pusē pat saruka, tādējādi degvielas mazumtirdzniecības cena jau nedaudz samazinājās. Naftas cenu labvēlīga ietekme drīzāk atspoguļosies oktobra inflācijā kā to samazinošs komponents.

Tomēr kopumā oktobrī gada inflācija varētu nedaudz palielināties t.s. bāzes faktoru ietekmē, jo pērn jaunajā apkures sezonā tika samazināti siltumenerģijas tarifi. Šajā apkures sezonā vidējais tarifu līmenis varētu saglabāties līdzīgs esošajam (atcerēsimies, ka siltumenerģija sadārdzinājās 2012. gada sākumā), lai gan vairāki siltumenerģijas ražotāji, piemēram, "Liepājas enerģija", "Sabiedrība Mārupe", "Iecavas siltums", līdz ar koģenerācijas staciju iedarbināšanu vai citu faktoru ietekmē piedāvās (vai plāno piedāvāt)[1] patērētājiem zemākus tarifus.

Tā nav masveida parādība, un ir citi siltumenerģijas ražotāji, kuri sezonas sākumā vai vidū, iespējams, paaugstinās siltumenerģijas tarifus, jo palielinājušās kurināmā (naftas produktu vai dabasgāzes) izmaksas, kā arī veikti ieguldījumi infrastruktūras uzlabošanā. Piemēram, "Rūjienas siltums" no janvāra vēlas piedāvāt par aptuveni 25% augstāku tarifu kurināmā izmaksu pieauguma dēļ, atzīmējot, ka spēkā esošie tarifi ir senāki nekā citu siltumenerģijas piegādātāju piedāvātie. Savukārt Rīgā, nododot ekspluatācijā divas t.s. zaļās siltumcentrāles, siltumenerģijas tarifi varētu par pāris procentiem sarukt vien nākamajā apkures sezonā, ja citi faktori neveicinās tarifu kāpumu. Arī vidējā naftas un ar to saistīto produktu (piemēram, dabasgāzes) cena nav zemāka par to, kādā tā bija pērn šajā laika periodā, tādējādi kurināmā cenām pašlaik nav būtiska iemesla samazināties.

Gada pamatinflācija septembrī turpināja sarukt (liecinot par to, ka pieprasījuma puses spiediens uz cenām neatjaunojas) un bija mīnus 0.3%. To būtiski ietekmēja patēriņa cenu gada kritums tādās lielās komponentēs kā apģērbs un apavi, mājokļa iekārta, transportlīdzekļu iegāde u.c.

Patēriņa cenu dati par Eiropas Savienības valstīm tiks publicēti oktobra vidū, tad varēsim precīzi izvērtēt Māstrihtas inflācijas kritērija izpildi Latvijā. Taču šobrīd redzams, ka septembrī saskaņā ar nacionālo metodoloģiju 12 mēnešu vidējā inflācija Latvijā sasniedza 2.9%. 12 mēnešu vidējais SPCI (saskaņotais patēriņa cenu indekss) gaidāms līdzīgs, un jau septembrī varētu būt sasniegts Māstrihtas kritērija novērtējuma līmenis.

[1] Dažviet vēl tiek gaidīts SPRK apstiprinājums; piemēram, Liepājā tika apstiprināts lielāks tarifu kritums, nekā komersants pieprasīja.