Iekšzemes kopprodukta izaugsme neļauj ieslīgt optimismā

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvās informācijas, iekšzemes kopprodukts (IKP) š.g. 1. ceturksnī palielinājās par 0.2% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem), kas ir zemāks pieauguma temps nekā iepriekšējos ceturkšņos. Gada pieaugums pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem sasniedza 3.4%.

Par to, ka š.g. 1. ceturksnī nav gaidāma strauja izaugsme, jau iepriekš liecināja vairāki operatīvie nozaru rādītāji. Piemēram, apstrādes rūpniecības izlaide pret 2010. gada 4. ceturksni samazinājās par 3.1% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem), savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums par 1.6% (kopā ar auto tirdzniecību, kas netiek iekļauta tirdzniecības statistikā, gan tika fiksēts pieaugums par 0.7%). Savukārt ieguves rūpniecībā š.g. 1. ceturksnī bija ļoti ievērojams izlaides samazinājums – par 22.4%, kas izskaidrojams ar laika apstākļiem šoziem. Ieguves rūpniecības izlaides samazinājumu gan kompensē elektroenerģijas un gāzes apgādes nozares izlaides pieaugums par 5.6%, kas arī skaidrojams ar visai auksto laiku.  

Lai arī izaugsme bija lēnāka nekā iepriekš, Eiropas Komisijas apkopotais ekonomikas sentimenta indekss 1. ceturkšņa laikā uzlabojās par 1.2 punktiem, kas liecina, ka lēnāks izlaides pieaugums, visticamāk, norāda uz īstermiņa ekonomiskās aktivitātes svārstībām. Par 1.9 punktiem uzlabojās konfidence rūpniecības nozarē, par 1.1 punktu uzlabojās patērētāju konfidence, par 3.6 – tirdzniecībā un par 12.3 punktiem – būvniecībā. Neliels konfidences samazinājums – par 0.3 punktiem – bija tikai pakalpojumu nozarē. Taču negatīvu signāls ir aprīļa konfidences rādītāji, kas pasliktinājās gandrīz visās komponentēs. Šādas norises liecina par svārstīgu ekonomikas atkopšanos, kas liek saglabāt piesardzību un neieslīgt pārliekā optimismā.

Turpmākā iekšzemes kopprodukta dinamika būs atkarīga no faktoriem ar pretēju iedarbību. No vienas puses, krīzes laikā atgūtā konkurētspēja sekmē tautsaimniecības atkopšanos: to redzam straujā eksporta izaugsmē, kas pamazām iekustina arī iekšzemes pieprasījumu. Tomēr strauji pieaugušās pārtikas un energoresursu cenas pasaules tirgos, kā arī vietējie nodokļu paaugstināšanas lēmumi kavē straujāku tautsaimniecības izaugsmi. Saglabājoties neskaidrībai par turpmākajiem lēmumiem budžeta konsolidācijas un strukturālo reformu jomā Latvijā, kā arī joprojām nestabilai finanšu situācijai vairākās Eiropas valstīs un citiem ģeopolitiskiem saspīlējumiem, palielinās nenoteiktība par nākotnes attīstību, kavējot uzņēmumu investīcijas.

Liela nozīme iekšzemes kopprodukta izaugsmē arī turpmāk būs būvniecības sektoram, kura pievienotā vērtība salīdzināmajās cenās 2010. gadā veidoja tikai aptuveni pusi no 2008. gada būvniecības sektora pievienotās vērtības, kā arī no uzņēmumu aktivitātes investīciju ziņā. Būvniecības sektora pārstāvji atzīst, ka pakāpeniski atjaunojas aktivitāte atsevišķos segmentos, taču tā joprojām ir ļoti nestabila. Tieši būvniecības konfidences indikatori pēdējo mēnešu laikā uzrāda straujāko kāpumu, īpaši strauji pieaugot nodarbinātības gaidām nozarē.

Jāatgādina, ka šodien publicētie IKP dati ir uzskatāmi par "ātro novērtējumu", ko CSP iegūst, ar matemātisku modeļu palīdzību apstrādājot daļēji apkopoto informāciju par š.g. 1. ceturksni. Precīzāks un izvērstāks IKP novērtējums tiks publicēts 2011. gada 9. jūnijā.