Iekšzemes kopprodukta izaugsmi uztur mazumtirdzniecība, bremzē – enerģētika

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts (IKP) 2015. gada 1. ceturksnī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 0.4%. Savukārt salīdzinājumā ar 2014. gada 1. ceturksni (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem) IKP pieauga par 2.1%. Lai arī rezultāts pēdējo gadu kontekstā nav spožs un no ilgtermiņa konverģences viedokļa pieauguma tempu gribētos straujāku, ir jāņem vērā esošie apstākļi. Ārējās vides situācija pēdējā gada laikā ir bijusi ārkārtīgi sarežģīta – Latvijas tautsaimniecība ir "iesprostota" starp ģeopolitisko notikumu radītajām sekām un nenoturīgu eiro zonas ekonomikas attīstību. Ņemot vērā šos apstākļus, rezultāts ir atbilstošs situācijai. Šāds 1. ceturkšņa rezultāts ir arī ļoti tuvs prognozētajam un ļauj saglabāt iepriekš pausto redzējumu par tautsaimniecības izaugsmi.

Lai arī smalkāks dalījums pa izaugsmi noteicošiem faktoriem IKP ātrā novērtējuma gadījumā nav pieejams, tomēr CSP preses relīzē iekļautā informācija un operatīvie dati liek domāt, ka viens no lielākajiem pienesumiem IKP izaugsmē ir bijis mazumtirdzniecības labajam veikumam (gada kāpuma temps +7.5%). Pateicoties zemajām degvielas cenām un mājokļu uzturēšanas izdevumiem (zemāki rēķini silto laika apstākļu dēļ), mājsaimniecību rocība, iepērkoties šā gada 1. ceturksnī, ir bijusi augsta. Pakāpeniski uzlabojoties situācijai darba tirgū un pieaugot mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem, ir augusi arī patērētāju pārliecība par savu finansiālo stāvokli, kas atspoguļojas arī tēriņu datos. Tajā pašā laikā mājsaimniecības joprojām ir nedaudz konservatīvas savos lēmumos – rīcībā esošie ienākumi aug straujāk par tēriņiem. Tas nozīmē, ka daļa no ienākumiem tiek atlikta uzkrājumos – vai nu kādam lielākam pirkumam, vai nebaltai dienai. Mazumtirdzniecības labo veikumu gan, spriežot pēc tā, ka kopējā tirdzniecības nozare gada laikā nav augusi, ierobežo vājāki rezultāti vairumtirdzniecībā, kuras veiksmes vai neveiksmes saistītas arī ar eksporta tirgiem.

Spriežot pēc operatīvajiem nozares datiem, apstrādes rūpniecības devums IKP ceturkšņa izaugsmē ir bijis pozitīvs, bet enerģētikas devums ir bijis izteikti negatīvs. Siltie laika apstākļi janvārī un februārī ir būtiski negatīvi ietekmējuši enerģētikas nozares izlaidi. Operatīvā statistika par transporta nozari (kravu pārvadājumiem dzelzceļā un kravu pārkraušanu ostās) liecina par negatīvām tendencēm – pārkrauto kravu apjoms ostās un pārvadāto kravu apjoms dzelzceļā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu mazinās. Arī būvniecības produkcijas apjomi šā gada 1. ceturksnī ir nedaudz mazinājušies (par 1% gada izteiksmē).

Nākamo ceturkšņu un arī gada kopējā IKP izaugsme būs lielā mērā atkarīga no vairākiem faktoriem. Eiropas Centrālās bankas īstenotā monetārā politika (TLTRO un PAPP) jau ir devusi savu pienesumu noskaņojuma rādītāju uzlabojumā. Tomēr to, vai tiem sekos arī reālā ekonomika, rādīs laiks. Zemās naftas cenas ir papildu stimuls tautsaimniecības attīstībai gan Latvijā, gan eiro zonā, tomēr nav pilnīgas skaidrības, cik ilgi saglabāsies zemo naftas cenu periods. Tāpat ļoti būtiska būs tālākā ģeopolitiskās situācijas attīstība. Šobrīd gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji ietur pauzi nopietnu investīciju lēmumu pieņemšanā – ģeopolitiskā situācija ir viens no galvenajiem iemesliem tam. Uzlabojoties ģeopolitiskajam klimatam, iespējams, arī ekonomikas dalībnieku piesardzīgums lēmumu pieņemšanā varētu nedaudz mazināties, kas ļautu tautsaimniecībai attīstīties straujāk. Un otrādi – no jauna eskalējoties situācijai, ekonomikas dalībnieki var saglabāt vai pat kļūt vēl piesardzīgāki, ierobežojot tēriņus. Kā pozitīva ziņa ir arī tas, ka šā gada 2. ceturksnī savu darbību atsāk "KVV Liepājas metalurgs" rūpnīca, kas noteikti atstās pozitīvu iespaidu uz apstrādes rūpniecību un netiešā veidā arī uz citām tautsaimniecības nozarēm.

Jāatgādina, ka IKP ātrais novērtējums balstās uz operatīvi pieejamajiem datiem par dažām no tautsaimniecības nozarēm, kā arī nodokļu ieņēmumu datiem. Precizēts un izvērsts IKP novērtējums, kas ļaus precīzāk spriest par izaugsmi noteicošajiem faktoriem, tiks publicēts 29. maijā.