Iekšzemes kopproduktam gada kāpums; turpmākai izaugsmei nepieciešami izšķirīgi soļi

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskoto ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās šī gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 2.7%. Tas ir pirmais ceturksnis, lai arī ar mērenu, tomēr pozitīvu iekšzemes kopprodukta gada pieaugumu kopš 2008. gada 1. ceturkšņa. Gada pieaugumu galvenokārt nodrošināja straujš ārējā pieprasījuma balstīts rūpnieciskās produkcijas apjoma pieaugums - par 19.4% (pēc darba dienu skaita izlīdzināti dati). Atgriešanās pie gada pieauguma - par 2.2% - konstatēta arī tirdzniecībā. IKP ceturkšņa pieaugums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem 3. ceturksnī ir 0.8%.

Lai gan IKP dati ir vērtējami pozitīvi, tomēr vairāki faktori norāda uz nepieciešamību saglabāt piesardzību attiecībā uz IKP dinamiku nākotnē. Uz to norāda sezonāli izlīdzinātā ceturkšņa pieauguma tempa samazinājums rūpniecībā (šī gada 2. ceturksnī - 7.1%, 3. ceturksnī - 4.7%) un mazumtirdzniecībā (attiecīgi 3.6% un 1.0%). Arī Eiropas Komisijas apkopotie konfidences indikatori norāda uz to, ka rūpnieki pesimistiskāk vērtē produkcijas eksporta iespējas nākotnē, arī ražošanas jaudu noslodzes kāpums ir apstājies, kas liecina, ka straujais rūpniecības pieaugums varētu pierimt. Papildus tam vairojas bažas par globālās ekonomikas izaugsmes potenciālu, kā ietekmē liela daļa prognožu 2011. gadam ir pārskatītas uz leju - un tas, protams, var iespaidot Latvijas eksporta potenciālu.

Šādos apstākļos tautsaimniecības attīstības dinamiku lielā mērā ietekmēs tieši 2011. gada budžeta pieņemšana, kā arī to pavadošo konsolidācijas pasākumu raksturs. Īpaši svarīgi būs tas, vai nepieciešamā fiskālā konsolidācija tiks sasniegta uz šķietami vieglākā nodokļu likmju un apliekamās bāzes paplašināšanas rēķina vai ekonomikas politikas veidotāji tomēr spēs mazināt valsts budžeta izdevumus.

Turpmāks nodokļu likmju palielinājums negatīvi ietekmētu tautsaimniecības turpmāko atkopšanās gaitu, iedragājot uzņēmējdarbības un investīciju piesaistes vidi. Savukārt budžeta izdevumu samazināšana radītu pozitīvu efektu gan uz valsts finansēm, gan uz turpmāku tautsaimniecības konkurētspējas pozīcijas uzlabošanos, kas tik nepieciešama ekonomiskās izaugsmes turpināšanai, ja atslābtu ārējais pieprasījums. Turklāt, lai nodrošinātu tautsaimniecības izaugsmi vidējā termiņā ir nepieciešamas investīcijas, kas ir strauji sarukušas un joprojām ievērojami atpaliek pat no pirmskrīzes līmeņa. Viens no svarīgākajiem investīciju vidi noteicošajiem faktoriem ir stabila un prognozējam nodokļu politika, tādējādi strauju izmaiņu veikšana nodokļu likmju vai bāzes apmērā nav atbalstāma. Tikai saprātīga izdevumu mazināšana kopā ar strukturālajām reformām dos tautsaimniecībai nepieciešamo grūdienu - signālu gan vietējiem, gan starptautiskajiem tirgus dalībniekiem par to, ka Latvijas tautsaimniecība turpina uzlabot savu konkurētspēju un investīciju vidi un dara to ilgtspējīgi.

Plašāku statistisko informāciju, kas ļaus jau pilnvērtīgāk spriest par izaugsmi veicinošajiem un bremzējošajiem faktoriem gan pa nozarēm, gan pa izlietojuma komponentēm, CSP publicēs šī gada 9. decembrī.

Attēlā - CSP dati.