Iekšzemes kopprodukts strauji pieaug; ārējo norišu dēļ turpmāk tempi būs lēnāki

Iekšzemes kopprodukts (turpmāk tekstā – IKP) šā gada 3. ceturksnī saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes precizēto novērtējumu ir pieaudzis par 5.2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Sezonāli izlīdzinātais pieaugums pret iepriekšējo ceturksni – 1.7%. Tas nozīmē, ka kopējais 2012. gada IKP varētu augt nedaudz straujāk par iepriekš prognozēto – izaugsme varētu būt ap 5.0%. Šāds IKP pieaugums joprojām Latviju ierindo pirmajā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc tautsaimniecības izaugsmes straujuma.

No IKP izlietojuma aspekta:

• Lielāko devumu IKP izaugsmē sniedza eksports (3.9 procentpunkti - pp). Arī importa samazinājums IKP ietekmēja pozitīvi (0.9 pp). 3. ceturksnī eksporta un importa gada pieaugumu tempu dinamika ir bijusi krasa atšķirīga – eksports ir audzis (turklāt gandrīz visās galvenajās preču grupās) ievērojami straujāk par importu;
• Lielu artavu IKP izaugsmē sniedza arī privātais patēriņš (3.5 pp). Pakāpeniski atjaunojoties mājsaimniecību pirktspējai, pieaug to rocība, tomēr arī turpmāk liela nozīme būs mājsaimniecību redzējumam par iespējamajiem ekonomiskajiem apstākļiem nākotnē – vēl nesenā atmiņā ir apdedzināšanās iepriekšējā krīzē;
• Papildu devumu izaugsmē sniedza arī bruto pamatkapitāla veidošana jeb investīcijas (0.6 pp). Lai arī investīciju devums vairs nav tik būtisks kā iepriekšējos ceturkšņos, tas tomēr veido samērā lielu daļu no IKP pieauguma. Sagaidāms, ka tuvākajos ceturkšņos investīciju dinamika nedaudz pavājināsies uz bažu rēķina par Eiropas ekonomikas norisēm. Uz to netieši norāda arī neliels prognozējamais ražošanas jaudu noslodzes samazinājums 4. ceturksnī – pēc ilgāka pārtraukuma rūpnieki plāno mazāk noslogot savas iekārtas, kas teorētiski mazina nepieciešamību pēc jaunām investīcijām.

Nozaru griezumā Latvijas tautsaimniecības izaugsmi šā gada 3. ceturksnī joprojām noteica tās pašas nozares, kas iepriekš. 5.3% gada izaugsmē lielāko devumu sniedza apstrādes rūpniecība (0.9 pp), tirdzniecība (1.4 pp), transporta nozare (0.4 pp), kā arī būvniecība (0.6 pp). Sagaidāms, ka arī turpmāk galvenokārt šīs nozares noteiks IKP dinamiku. Tāpat ir jāizceļ lauksaimniecības nozare, kas, pateicoties labajai šā gada ražai, 3. ceturksnī pieauga par 7.3% un sniedza 0.3 pp devumu kopējā tautsaimniecības izaugsmē. Būtisku izaugsmi sasniedza arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare (gada pieauguma temps – 12.0%; devums izaugsmē – 0.5 pp).

Kāda varētu būt turpmākā iekšzemes kopprodukta dinamika? Visticamāk, šā gada 4. ceturksnis vairs nebūs tik pozitīvs kā iepriekšējie. Par to liecina vairākas pazīmes:

• Oktobrī sarucis mazumtirdzniecības apgrozījums – lai arī tas ir tikai viens mēnesis, tomēr jāņem vērā, ka šogad 4. ceturksnis ir aukstāks par iepriekšējā gada atbilstošo periodu – tas var samazināt mājsaimniecību rocību tēriņos lielāku apkures rēķinu dēļ;
• Lai arī apstrādes rūpniecība uzrādīja nelielu pieaugumu oktobrī, tomēr rūpniecība kopumā (ieskaitot arī enerģētikas un ieguves rūpniecības nozares) apjomus samazināja, turklāt apstrādes rūpniecības pieaugums noticis saistībā ar būtiskām korekcijām atsevišķās apakšnozarēs. Norises ieguves rūpniecībā parasti labi korelē ar būvniecības nozari, kas nozīmē, ka arī būvnieku rosība 4. ceturksnī varētu būt mazāka;
• Transporta nozares operatīvie dati par oktobri norāda uz būtisku pārvadājumu kritumu dzelzceļā un pārkrauto kravu apjoma kritumu Latvijas ostās.

Turpmākā Latvijas tautsaimniecības attīstība lielā mērā būs atkarīga no norisēm galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. To, ka Latvijas apstrādes rūpniecība un eksports ir atguvuši savu konkurētspēju, pierāda Latvijas tautsaimniecības straujā izaugsme 2011. un 2012. gadā. Tādējādi labvēlīgas ārējās tirgus konjunktūras apstākļos Latvijas tautsaimniecība varētu turpināt relatīvi strauju izaugsmi. Tomēr esam vairāk integrējušies Eiropas kopējā tautsaimniecībā, kas nozīmē, ka nevarēsim pilnībā izvairīties no problēmām Eiropā. Gaidāms, ka 2013. gadā tautsaimniecības pieauguma tempi palēnināsies – to noteiks nedaudz vājāka eksporta attīstība salīdzinājumā ar šo gadu.

No otras puses, IKP izaugsmi veicinās ES fondu programmēšanas perioda beigu tuvums (aktīvāk tiek izmantoti ES fondu līdzekļi), kas nodrošinās investīciju pieaugumu. Tāpat uz pakāpenisku uzlabojošās situācijas rēķina darba tirgū, mājsaimniecību pirktspējas uzlabojums balstīs privātā patēriņa pieaugumu. Tādējādi, visticamāk, arī 2013. gadā Latvijas IKP izaugsme saglabāsies viena no straujākajām ES.