Iekšzemes kopprodukts turpina savu izaugsmes periodu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskoto ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts (IKP) 2012. gada 4. ceturksnī ir audzis par 1.3% (salīdzinājumā ar 2012. gada 3. ceturksni, neņemot vērā sezonālo ietekmi). Gada pieauguma temps bijis vēl augstāks – 5.1%. Tādējādi 2012. gadā kopumā IKP ir audzis par aptuveni 5.5%.

Par IKP turpmāku izaugsmi jau iepriekš liecināja pieejamie nozaru dati. Nepiepildījās iepriekš paustās bažas, ka gada nogale varētu būt neveiksmīgāka rūpniecībā. Apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas apjoms 4. ceturksnī pieauga par 1.8%. Arī mazumtirdzniecības apgrozījums, ņemot vērā automobiļu tirdzniecību, gada nogalē ir audzis par 1.8%. Tāpat uz tālāku tautsaimniecības izaugsmi norādīja arī noskaņojuma rādītāju uzlabošanās.

Pagaidām nav pilnībā skaidrs, kurās nozarēs izaugsmes rādītāji ir bijuši zemāki un "vilkuši" IKP ciparu uz leju. Kandidāte faktiski ir viena - transporta nozarē novembra datos bija būtisks kritums dzelzceļā pārvadāto kravu apjomos, ko noteica dzelzceļa sliežu remontdarbi Krievijas pusē – tam vajadzētu atstāt negatīvu ietekmi uz nozares radīto pievienoto vērtību. Tikmēr pārējās nozarēs operatīvie rādītāji liecina par pozitīvām norisēm 2012. gada 4. ceturksnī. Graudu iepirkuma apjomi liecina par labu ceturksni lauksaimniecībā. Nemetālisko minerālu, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanas apjomi norāda uz to, ka būvniecībā varētu arī nebūt būtiska krituma vai pat varētu būt neliels pieaugums. Pagaidām neskaidra paliek situācija vien privāto un sabiedrisko pakalpojumu nozarēs. Tomēr pilnu bildi nozaru dalījumā redzēsim vien pēc mēneša, kad CSP publicēs pilno IKP izvērsumu.

Eiropas Komisijas publicētie noskaņojuma rādītāji par janvāra mēnesi un 2013. gada 1. ceturksni liecina, ka arī 2013. gada sākumā Latvijas ekonomikas izaugsme turpinās savu izaugsmi. Nozaru noskaņojuma rādītāji ir augstā līmenī, arī paredzamā ražošanas jaudu noslodze turpina pakāpeniski pieaugt. Turklāt pēdējos mēnešos pakāpeniski turpina uzlaboties dažāda veida konjunktūras rādītāji arī eiro zonā, kas ļauj cerēt, ka ļaunākais saistībā ar eiro zonas valstu parādu krīzi ir aiz muguras. Tomēr jāpatur prātā, ka problēmas Eiropā nav atrisinātas pilnībā – reālās ekonomikas dati par 2012. gada nogali joprojām liecina par recesiju – eiro zonas valstu apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjomi turpina sarukt, arī mazumtirdzniecības apjomi sarūk. Tādēļ šajā jomā nevajadzētu būt pārāk optimistiskiem, bet gan vairāk paļauties uz pašu uzņēmumu spēkiem – turpināt strādāt pie jaunu realizācijas tirgu meklējumiem un jaunu produktu radīšanas.

Jāatgādina, ka IKP ātrais novērtējums balstās uz operatīvo statistisko informāciju par atsevišķām nozarēm (rūpniecība, būvniecība, tirdzniecība, kā arī produktu nodokļi). Pilno IKP izvērsumu CSP publicēs 2013. gada 11. martā. Tad arī būs lielāka skaidrība par komponentiem, kas nosaka IKP izaugsmi. Iespējams, ka tā būs viena no retajām reizēm, kad ātrā novērtējuma revīzija būs lejupvērsta, jo CSP, rēķinot IKP, ņems vērā arī negatīvos transporta nozares datus.