Iespējams, sasniegts gada zemākais inflācijas līmenis

Gada inflācija 2013. gada aprīlī kļuva negatīva (mīnus 0.4%), mēneša laikā patēriņa cenām gan nemainoties, ko ietekmēja sezonāli un atsevišķi izmaksu faktori.

Mēneša kopējo inflāciju nozīmīgi ietekmēja cenu kritums degvielai par 1.6%, naftas cenu dinamikai saglabājoties labvēlīgai. Izmaksu samazināšanās labvēlīgi ietekmēja arī transporta pakalpojumu cenas, kā arī vairāku pamatinflācijā ietilpstošu preču un pakalpojumu cenas, kur visnotaļ saasinātās diskusijas par elektroenerģijas sadārdzināšanos rūpnieciskajiem patērētājiem dēļ varēja gaidīt pat nelielu cenu pieaugumu. Tikmēr cenu kāpums aprīlī bija vērojams galvenokārt pamatinflācijas grupās, kurās tas ir tipisks sezonas dēļ (piemēram, apģērbam un apaviem cenas auga par 4.6%).

Ne izmaksu, ne pieprasījuma faktoru ietekmē gada pamatinflācija nav "atguvusies", un aprīlī tā nebija rakstāma ar pozitīvu skaitli, tādējādi būtiski pazeminot kopējo gada inflācijas līmeni. Zemo gada inflāciju vēl arvien izskaidro gan izmaksu, gan citu faktoru dinamika bāzes periodā. Piemēram, pērn aprīlī augsto naftas cenu dēļ degvielas cenas strauji auga, radot cenu līmeņa salīdzinājumam augstu bāzi. Šogad aprīlī tās saruka, mazinot izmaksu spiedienu daudzās nozarēs. Pērn pavasarī arī bija vērojama īslaicīga ažiotāža olu tirgū, taču drīz vien cenas stabilizējās un pēcāk pat saruka. Šogad aprīlī olu cenas bija par 13.4% zemākas nekā 2012. gada aprīlī, ko ietekmēja arī lielāks piedāvājums.

Gada inflācijas zemākais līmenis šajā gadā varētu būt jau sasniegts. Tādi bāzes faktori kā degvielas cenu kritums pērn maijā un jūnijā, pievienotās vērtības nodokļa samazinājums jūlijā, siltumenerģijas cenu kritums novembrī turpmākajos mēnešos drīzāk veido augsni lielākai starpībai starp šā gada un 2012. gada atbilstošo mēnešu cenu līmeni.

Tomēr ir citi faktori, kas šogad norāda uz visai ierobežotu cenu kāpuma apmēru. Elektroenerģijas tirgus liberalizācija varētu notikt vēlāk nekā šā gada rudenī, savukārt 9 mēnešu mazuta cenas kritums liecina par iespējamu dabasgāzes un siltumenerģijas tarifu samazinājumu gada vidū atbilstoši esošajām tarifu tabulām (t.i., pat ja nesokas jauno tarifu plānu apstiprināšana vairākās lielajās pilsētās). Vairāku populāru preču un pakalpojumu cenu kāpumu, iespējams, ierobežo ar eiro ieviešanu saistītās cenu vērošanas aktivitātes, kuru pirmie rezultāti jau pieejami Ekonomikas ministrijas mājas lapā. Tāpat jāņem vērā, ka ekonomikas izaugsme ir piezemētāka nekā pērn un neprovocē pieprasījuma spiedienu uz cenu līmeni.