IKP aug mērenā tempā

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts (IKP) 2015. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 0.4% (izņemot sezonālo ietekmi). Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni IKP pieauga par 2.5%.

Uz to, ka IKP 3. ceturksnī varētu augt nedaudz lēnāk nekā iepriekšējos ceturkšņos, norādīja līdz šim pieejamā operatīvā informācija. Galvenais signāls tam bija 3. ceturkšņa (pagaidām gan zināms vien divu mēnešu rezultāts) apstrādes rūpniecības rezultāts, kas pēc straujā kāpuma 1. un 2. ceturksnī, 3. ceturksnī nedaudz piebremzēja. Arī transporta nozares operatīvie dati (pārkrauto kravu apjoms ostās) 3. ceturksnī ir vāji. Pagaidām nav pieejami dati par būvniecības nozari, bet nozarē vērojama zināma stagnācija, ko arī apliecina Eiropas Komisijas apkopoto noskaņojuma rādītāju kritums.

Tajā pašā laikā nevar nepieminēt tos faktorus, kas ir veicinājuši IKP izaugsmi. Šogad nu jau tradicionāli 3. ceturksnī labu sniegumu uzrādīja mazumtirdzniecība (4.7% gada pieaugums). Būs interesanti pilnajā IKP izvērsumā pēc mēneša redzēt, vai pēdējā laikā ārkārtīgi svārstīgā vairumtirdzniecības nozare arī ir spējusi turēt līdzi mazumtirdzniecības veiksmīgajam sniegumam vai tomēr padevusies ārējās tirdzniecības vājumam (vairumtirdzniecība vairāk nekā mazumtirdzniecība saistīta ar eksportu). Vēl viens faktors, kas pozitīvi pārsteidza, ir 3. ceturkšņa enerģētikas sniegums. Faktoru kombinācija: zemas gāzes cenas, augsts pieprasījums Latvijas-Lietuvas elektroenerģijas tirgošanas apgabalā, ierobežota pārvade starpsavienojumos izraisīja sezonai netipiski lielu elektroenerģijas ģenerāciju koģenerācijas stacijās (par 30.1% vairāk salīdzinājumā ar 2014. gada 3. ceturksni).

Ekonomikas izaugsme arī turpmāk, visticamāk, balstīsies uz privāto patēriņu. Vidējā termiņā stiprinoties ārējam pieprasījumam, pieaugs arī eksports, tomēr devumu IKP izaugsmē daļēji dzēsīs importa kāpums. Darba tirgus uzlabojumi (lai arī ne tik raiti kā iepriekš) ļaus arī turpmāk pieaugt mājsaimniecību rīcībā esošajam ienākumam, tādējādi stimulējot patēriņu. Tomēr šāds ekonomikas modelis var nodrošināt tādu izaugsmi, ar kādu dzīvojam pēdējos pāris gadus – 2-3%.

Lai sasniegtu straujāku izaugsmi, būs jāīstenojas kādam no faktoriem:

(i) jāatsākas aktīvākai hipotekārajai kreditēšanai, kas varētu atdzīvināt nekustamā īpašuma tirgu un vēlāk arī atbilstošo segmentu būvniecībā;

(ii) straujāk jāpieaug ārējam pieprasījumam – jāatsākas stabilai eiro zonas valstu izaugsmei, jāsamazinās ģeopolitiskajiem riskiem utt.;

(iii) jāuzlabojas mājsaimniecību un/vai uzņēmēju pārliecībai par šodienas un rītdienas ekonomisko stāvokli. Tas mazinātu mājsaimniecību un uzņēmumu tieksmi uzkrāt līdzekļus un vairotu uzņēmēju riska apetīti jaunu investīciju veikšanai.

Pilnais IKP izvērsums, kas ļaus precīzāk novērtēt izaugsmes faktorus, būs pieejams 30. novembrī. Tāpat jāmin, ka šā gada 26. oktobrī Centrālā statistikas pārvalde pabeidza ikgadējo IKP datu revīziju, kuras rezultātā nacionālu kontu vēsturiskajos datos ir notikušas izmaiņas.