IKP izaugsme pavasarīgi strauja, vēlāk temps kļūs lēnāks

Lai arī tautsaimniecības attīstība 2018. gada sākumā raksturojama kā ļoti strauja, tomēr gada kopējā izaugsme visdrīzāk būs mazāka nekā 2017. gadā. Tas skaidrojams ar iepriekšējā gadā sasniegto salīdzinoši augsto bāzi, optimisma samazināšanos ārējā vidē, kā arī ar iekšzemes "guļošo policistu" finanšu sektora problēmu veidolā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu IKP 2018. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieaudzis par 1.7% (salīdzināmajās cenās, sezonāli izlīdzināti dati). Gada pieauguma temps bijis 4.3% neizlīdzinātajos datos un 5.2% ja skatāmies uz kalendāri izlīdzināto laika rindu.

Iespaidīgs devums izaugsmē bijis strauji augošajam būvniecības sektoram, kur turpinās gan privāto, gan ar Eiropas Savienības fondiem saistīto projektu attīstība. Salīdzinot ar pagājušo gadu, nozare augusi par 35%.

Straujo pieauguma tempu sekmēja arī kāpums rūpniecībā par 3%. Apstrādes rūpniecībā izlaide un apgrozījums (gan eksportā, gan vietējā tirgū) gada pirmajos divos mēnešos turpināja spēcīgi augt – nozares devums IKP kāpumā, visticamāk, bijis pozitīvs. Gada 1. ceturksnī aukstā laika dēļ koģenerācijas stacijās tika saražots par gandrīz piektdaļu vairāk elektroenerģijas nekā 2017. gada attiecīgajā periodā. Tas liek domāt, ka arī enerģētikā ceturksnis būs bijis veiksmīgs.

Algām turpinot kāpt un inflācijai saglabājoties salīdzinoši mērenai, viens no lielākajiem IKP izaugsmes balstiem visdrīzāk bijusi arī tirdzniecības nozare  ar mazumtirdzniecības apjomu pieaugumu par 5%.

Savukārt finanšu nozare, kurā pievienotā vērtība jau pagājušajā gadā uzrādīja strauju kritumu, arī šogad piedzīvo nopietnas pārmaiņas, un prognozējams, ka pievienotā vērtība turpinās sarukt.

Gada sākumā publicētie dati par attīstību eiro zonā bijuši mazāk iepriecinoši, kā bija pierasts 2017. gadā. Analītiķu prognozes par mūsu tirdzniecības partnervalstīs ienākošajiem ikmēneša datiem – piemēram, iepirkumu vadītāju indeksiem, noskaņojuma rādītājiem, kā arī rūpniecības un mazumtirdzniecības datiem – pārsvarā izrādījušās pārāk optimistiskas. Tādēļ nav pārsteigums, ka arī pirmā ceturkšņa IKP ātrais novērtējums Francijā un eiro zonā kopumā, kā arī Apvienotajā Karalistē, apliecina lēnāku izaugsmi, nekā iepriekšējos ceturkšņos.

Taču jāatceras, ka gan iepirkumu vadītāju indeksi, gan noskaņojuma rādītāji bija sasnieguši ļoti augstu, ilgtermiņā neuzturamu līmeni, un par spīti gada sākuma kritumam tie joprojām norāda uz labu izaugsmi. Turklāt eiro zonas lielākajā ekonomikā – Vācijā – 1. ceturkšņa rezultātus ietekmēja vairāki vienreizēji faktori, piemēram, gripas epidēmija un streiki. Pieejamie aprīļa eiro zonas rādītāji norāda uz situācijas stabilizāciju. Taču pēdējā laikā eksportējošās eiro zonas attīstībai tik svarīgo globālās tirdzniecības aktivitāti arvien vairāk apdraud tirdzniecības karu un sankciju ēna. Latvijas mazā atvērtā ekonomika ir ļoti atkarīga no eiro zonas veiksmēm un neveiksmēm, tādēļ atliek cerēt, ka izaugsme eiro zonā saglabāsies spēcīga.

IKP ātrais novērtējums balstās uz operatīvo statistisko informāciju par atsevišķām nozarēm (rūpniecība, būvniecība, tirdzniecība, kā arī produktu nodokļi). Precīzāks un izvērstāks IKP novērtējums tiks publicēts 31. maijā, un tad varēs pilnvērtīgāk spriest par faktoriem, kuri noteikuši IKP izaugsmi.