IKP izaugsme priecē pēc pagājušā ceturkšņa vājuma

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2013. gada 3. ceturksnī ir pieaudzis par 1.2% (salīdzinājumā ar 2013. gada 2. ceturksni, izņemot sezonālo ietekmi). Tikmēr gada pieauguma temps ir bijis līdzīgs kā gada pirmajos divos ceturkšņos (+4.2%), kas nozīmē, ka Latvijas tautsaimniecība, visticamāk, joprojām ir straujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā.

Pretēji vājumam 2. ceturksnī, 3. ceturksnī gan gada, gan ceturkšņa pieauguma temps ir augsts, ko jau iepriekš signalizēja operatīvie rādītāji. Jau ziņots, ka mazumtirdzniecības apgrozījums 3. ceturksnī audzis par 2.0% (salīdzinājumā ar 2. ceturksni), norādot uz to, ka pēdējos mēnešos pircēju aktivitāte ir augusi. Arī salīdzinājumā ar pagājušā gada 3. ceturksni mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis (+2.5%). Rūpniecībā, atšķirībā no situācijas 2. ceturksnī, 3. ceturksnī redzējām izlaides apjoma pieaugumu gan ceturksnī (+1.6%), gan nelielu pieaugumu arī gadā (+0.2%). Īpaši jāatzīmē, ka lielākais pozitīvais devums nāca tieši no apstrādes rūpniecības puses (+2.4% ceturksnī; +1.7% gadā).

Izaugsmi arī 3. ceturksnī, līdzīgi kā gada pirmajā pusē, visticamāk, noteica patēriņa pieaugums, kā rezultātā strauji kāpušas pakalpojumu nozares. Tomēr 2. ceturksnī redzētā vājā tirgojamo nozaru attīstība lielā mērā saistīta ar vienreizējiem faktoriem. Tā, piemēram, vājums apstrādes rūpniecībā pārsvarā tika novērots ražošanas apstāšanās dēļ AS "Liepājas metalurgs". Ceturkšņa pieauguma datos 3. ceturksnī šis efekts vairs nebija tik izteikts, jo kritums apakšnozarē apstājās jau augustā, bet metālu apstrādes uzņēmumu izlaide septembrī pat pieauga. Gada griezumā gan metālu apakšnozares problēmām vēl joprojām ir spēcīga negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecības kopējo attīstību.

Atkopšanās būvniecības sektorā turpinājusies arī 3. ceturksnī, un to veicināja ceļu un infrastruktūras būvniecība, ūdens saimniecības projektu realizācija, kā arī pamazām atsāktā celtniecība dzīvojamajā segmentā. Transporta nozares operatīvie dati joprojām liecina par aktivitātes samazināšanos – ostu un dzelzceļa apgrozījums krities arī 3. ceturksnī. Lauksaimniecībā ražas šogad ir labas, salīdzinot ar piecu gadu vidējiem rezultātiem, taču tās ir mazākas nekā rekordražas pagājušajā gadā.

Situācija Eiropā, lai gan joprojām vārga, taču pamazām uzlabojas, uz ko norāda Eiropas Komisijas noskaņojuma aptaujas rezultāti, kā arī Iepirkumu vadītāju indeksa pēdējo mēnešu lasījumi. Krievijā gan 3. ceturksnī vadošie rādītāji nebija sevišķi iepriecinoši, taču gada pēdējais ceturksnis tika iesākts ar salīdzinoši pozitīvākiem rādītājiem, kas signalizē izaugsmi. Ja tirdzniecības partneru reālā ekonomika attīstīsies atbilstoši vadošajiem indikatoriem, tad sagaidāms ārējā pieprasījums pieaugums, kas varētu arī turpmāk labvēlīgi ietekmēt mūsu eksporta un uz eksportu orientēto ražotāju izaugsmi.

Jāatgādina, ka IKP ātrais novērtējums balstās uz operatīvo statistisko informāciju par atsevišķām nozarēm (rūpniecība, būvniecība, tirdzniecība, kā arī produktu nodokļi). Precīzāks un izvērstāks IKP novērtējums tiks publicēts 2013. gada 9. decembrī, un tad varēsim pilnvērtīgāk spriest par faktoriem, kuri nosaka IKP izaugsmi.