IKP izaugsmes tempi sarūk, investoru un prognozētāju noskaņojums kļūst piesardzīgāks

Precizētais 1. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājs apstiprinājis iepriekšējās aplēses. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pieauga par 0.6% (izslēdzot sezonalitātes radītos efektus), kas ir praktiski tāds pats kāpums kā 2013. gada 4. ceturksnī. Savukārt gada griezumā jeb salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu ir vērojams pakāpenisks izaugsmes tempu sarukums, ik ceturksni "dilstot" aptuveni par vienu procenta punktu (pp) - no 4.6% pērnā gada 3. ceturksnī līdz 2.8% šā gada 1. ceturksnī.

Krievijas-Ukrainas konflikts provocējis investoru noskaņojuma pasliktināšanos un vājinājis ārējo pieprasījumu. Šis faktors gan vairāk iezīmējas noskaņojuma datos un eksporta kritumus redzams tikai atsevišķās rūpniecības nozarēs. Latvijas ekonomikas sentimenta indekss un patērētāju noskaņojums ir salīdzinoši stabils, tomēr, ja vērtē Baltijas valstu sniegumu kopumā, tad noskaņojuma indeksiem pēdējos mēnešos ir vērojama pasliktināšanās tendence (īpaši strauja Igaunijā), vienlaikus vidēji Eiropas Savienības valstīs noskaņojums dinamiski uzlabojas. Tas iezīmē reģiona bažas par nākotnes attīstību Krievijas-Ukrainas konflikta dēļ. Tas šobrīd ir galvenais ārējo risku faktors, kas attiecīgi pastiprina arī iekšzemes riskus.

Kopējā pamatkapitāla veidošana 1. ceturksnī ir augusi par 2.2%. Uz vājā investīciju izaugsmes pērnajā gadā un investoru piesardzības iezīmēšanās noskaņojuma rādītājos fona investīciju kāpums ir iepriecinošs. Tomēr jāpatur prātā, ka investīcijas allaž "reaģē" ar aizkavēšanos, jo aizsāktos projektus investori cenšas pabeigt. Tāpēc nepārsteidz, ka būvniecība 1. ceturksnī pēc inerces ir audzējusi muskuļus, ko papildus veicinājuši arī būvdarbiem labvēlīgie laika apstākļi un Latvijas pievienošanās eiro zonai. Tomēr kapitālpreču imports 1. ceturksnī ir sarucis un izsniegto būvatļauju statistikā iezīmējas atsevišķas negatīvas pazīmes.

Privātā patēriņa pieauguma temps 1. ceturksnī samazinājās līdz +2.1% (vēl iepriekšējā ceturksnī tas veidoja divas reizes lielāku kāpumu) un zaudēja savu dominanci IKP izaugsmes nodrošināšanā – ar 1.4 pp devumu tas dala 1./2. vietu kopā ar eksportu. 1. ceturksnī bija vērojams būtisks atalgojuma kāpuma paātrinājums, tomēr to veicināja vairāki vienreizēji faktori un turpmāk gaidāma izaugsmes tempu samazināšanās. Lai gan rīcībā esošo ienākumu kāpums ļauj mājsaimniecībām palielināt tēriņus, tomēr svarīga nozīme ir arī uzkrāšanas paradumiem. Saglabājoties neskaidrai ģeopolitiskajai situācijai un gatavojoties elektroenerģijas tirgus liberalizācijai 2015. gadā, iedzīvotāji varētu saglabāt piesardzību un veidot uzkrājumus, nedaudz ierobežojot patēriņu.

Reālajam preču un pakalpojumu eksportam pērn aizsākās pieauguma tempu samazināšanās tendence, uz brīdi pat nonākot negatīvajā zonā, tāpēc 1. ceturkšņa izaugsme 2.3% apmērā ir īpaši uzteicama. Ņemot vērā vājāku izaugsmi atsevišķos eksporta tirgos, eksportētāji tomēr ir apliecinājuši cīņassparu un uz atgūtās konkurētspējas un elastīgas pielāgošanās tirgus pārmaiņām pamata arvien spējuši palielināt tirgus daļas.

Reālais preču un pakalpojumu imports arī 1. ceturksnī ir samazinājies (par 1.7%), ko galvenokārt noteica eksportam nepieciešamo starppatēriņa preču un investīciju jeb kapitālpreču importa kritums. Patēriņa preču importa sarukums bijis neliels. Importa kritums līdz ar eksporta pieaugumu ir noteicis pozitīvu neto eksporta devumu IKP izaugsmē (2.5 pp).

Vērtējot no nozaru puses, lielākais devums IKP pieaugumā bija būvniecībai, kas skaidrojams ar silto ziemu, un par to jau iepriekš liecināja gan aptauju dati, gan dati par būvniecību faktiskajās cenās. Pēc pozitīvajiem 1. ceturkšņa operatīvajiem datiem arī izaugsme transporta nozarē nav pārsteigums. Neskatoties uz nelielo ceturkšņa kritumu mazumtirdzniecībā, pievienotā vērtība tirdzniecībā kopumā nedaudz pieaugusi. Strauji turpina augt arī tādas pakalpojumu nozares kā finanšu darbības un māksla un izklaide. Saskaņā ar apstrādes rūpniecības operatīvajos datos redzēto lielo izlaides kritumu janvārī pievienotā vērtība šajā nozarē samazinājusies attiecībā pret iepriekšējo ceturksni, taču attiecībā pret pagājušā gada 1. ceturksni nozare turpina augt. Ja būvniecībā siltā ziema nesusi ievērojamu pievienotās vērtības kāpumu, tad tieši pretēji tā ietekmējusi enerģētiku, kur, līdzīgi kā pārējā eiro zonā, vērojams kritums.

Runājot par prognozēm 2014. gadam kopumā, IKP pieaugumu aptuveni 3.3% līmenī (Latvijas Bankas prognoze samazināta par 0.7 pp) palīdzēs uzturēt privātais patēriņš un eksports. Tomēr eksportētāju sniegumu var nozīmīgi ietekmēt investīcijas, par kuru nākotnes dinamiku patlaban ir visvairāk jautājumu – lai gan gads aizsācies puslīdz cerīgi, tomēr nav pārliecības, ka pozitīvas ziņas dzirdēsim arī turpmāk. Katrā ziņā nepietiekami ieguldījumi var kavēt izaugsmi, tāpēc investīciju dinamika būs izšķiroši svarīga, un, pat ja nepieredzēsim dramatiskus kritumus, tomēr pieauguma tempi varētu būt zemāki, nekā prognozējām vēl gada sākumā. Noskaņojuma rādītājos piesardzība iezīmējas, tiesa, tā ne vienmēr vēlāk atspoguļojas arī faktiskajos ražošanas un eksporta apjomos, jo eksportētāji spēj pārsteigt ar prasmēm ātri rast vietā jaunus noieta tirgus.