IKP joprojām bez būtiskas izaugsmes

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ir pieaudzis par 0.5% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Tas savukārt nozīmē, kas salīdzinājumā ar 2015. gada 3. ceturksni IKP audzis vien par 0.7% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Šis rezultāts nozīmē, ka IKP 2016. gadā pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem būs audzis par aptuveni 1.4% vai pat nedaudz mazāk.

Šā gada pirmajā pusgadā IKP izaugsme bija lēna un tāla no tādas, kas nodrošinātu būtisku konverģenci (izlīdzināšanos) ar Eiropas turīgākajām valstīm. Vēl vairāk, IKP gada pieaugums 1. pusgadā ir bijis vājāks nekā vidēji eiro zonā. Uz to, ka arī šā gada 3. ceturksnī nebūs būtiskas izaugsmes paātrināšanās, norādīja jau operatīvā nozaru informācija – ne mazumtirdzniecības, ne vēl jo vairāk apstrādes rūpniecības dati nav bijuši labi.

Saskaņā ar CSP sniegto informāciju pakalpojumu nozaru pievienotā vērtība gada laikā pieaugusi vien par 1%, bet rūpnieku pievienotās vērtības apjoms pieaudzis par 2%. Zināmas cerības bija par to, ka pēc ilgāka neveiksmju perioda varētu sākties būvniecības nozares atkopšanās. Diemžēl arī 3. ceturksnī būvniecības atkopšanās, par spīti uz ielām un ceļiem redzamajiem būvdarbiem, faktiski nav bijusi. Vismaz gada pieauguma tempi nav uzlabojušies (salīdzinājumā ar 1. pusgadu) – nozares pievienotā vērtība mazinājusies par 24%. Tikmēr IKP izaugsmi pozitīvi ietekmēja produktu nodokļu ieņēmumu kāpums par 4%.

2016. gads ir iezīmējies kā ļoti vājas izaugsmes gads. Tas, visticamāk, tiks pabeigts ar zemāko izaugsmi pēckrīzes periodā. Tam par iemeslu ir vairāku faktoru kombinācija, starp kuriem var minēt gan ārējās, gan iekšējās vides faktorus, tomēr dominējoša ietekme uz tautsaimniecības tempu izaugsmes bremzēšanos ir bijusi investīciju apjomu sarukumam. Tas skaidrojams galvenokārt (bet ne tikai) ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu cikla pārrāvumu. Šis gads ir sniedzis vērtīgu mācību – ir labi redzams, cik ļoti liela nozīme Latvijas tautsaimniecības izaugsmē ir ES fondu līdzekļiem. Pastāv dažādas indikācijas tam, ka nākamajā plānošanas periodā līdzekļu būs mazāk, turklāt tie, visticamāk, būs ne tik daudz subsīdiju un grantu, cik attīstības kapitāla formā. Tāpēc šā plānošanas perioda ietvaros jāpievērš pastiprināta uzmanība līdzekļu izlietojuma racionalitātei un atdevei.

Sagaidāms, ka 2017. gadā izaugsme kļūs nedaudz straujāka. Tas, protams, pie nosacījuma, ka nav jaunu globālu ekonomisku un/vai politisku satricinājumu. Atsāksies iekavētie darbi, kas saistīti ar ES fondiem. Tajā pašā laikā atsevišķi būvnieki jau šobrīd sāk teikt, ka arī 2017. gads neizskatās rozēm kaisīts. Proti, joprojām nav pilnīgas pārliecības, ka iepirkumi un tiem nu jau tradicionāli sekojošās pārsūdzības būs beigušās laicīgi, tas ir, pirms nākamās būvniecības sezonas. Arī būvnieku jauda šobrīd ir zemāka - gan darbinieki, gan tehnika dīkstāves laikā ir paklīdusi kur nu kurā.

Tomēr bez ES fondiem ir jāmin vēl viens faktors, kas veicinās IKP izaugsmi – budžets. Ministru Kabineta apstiprinātajā un šobrīd Saeimā apspriestajā budžetā plānotais atalgojuma pieaugums sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, kā arī preču un pakalpojumu izdevumu pozīciju būtisks pieaugums liecina, ka 2017. gadā sabiedriskais patēriņš būs viens no izaugsmes dzinuļiem. Ja vēl turpināsies jau 2016. gadā aizsākusies pozitīvā kreditēšanas atjaunošanās tendence un nekustamā īpašuma tirgus attīstība, tad izaugsme varētu sasniegt pēdējā laikā vēl neredzētus ciparus. Bet vai tā būs noturīga? Skaidrs, ka šāds izaugsmes modelis ir savu iekšējo rezervju "dedzināšana" – bez noturīga eksporta apjomu kāpuma vidējā termiņā, arī uz iekšzemes pieprasījumu balstītā ekonomiskā izaugsme sāks apsīkt.