IKP krituma temps mazinās, augot eksportam

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem reālais iekšzemes kopprodukts 4. ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu saruka par 16.9%. Tas nozīmē, ka gada samazinājums ir  kļuvis  mērenāks, bet vēl nozīmīgs. Galvenais IKP krituma faktors bija iekšzemes pieprasījuma lejupslīde, būtiski samazinoties visiem komponentiem - gan privātajam, gan sabiedriskajam patēriņam, gan investīcijām (it īpaši privātajām).

No ražošanas aspekta raugoties, vislielākā negatīvā ietekme uz IKP attīstību bija nozarēm, kas ir cieši atkarīgas no iekšzemes pieprasījuma - tirdzniecībai un būvniecībai.

Ievērojami uzlabojoties mūsu produkcijas konkurētspējai, kā arī pakāpeniski pieaugot ārējām pieprasījumam, preču eksporta kāpums 2009. gada 4. ceturksnī bija ievērojami lielāks nekā iepriekšējos ceturkšņos un pozitīvi ietekmēja IKP dinamiku. Apstrādes rūpniecības eksportējošās nozarēs bija nozīmīga  izaugsme. Turklāt eksporta īpatsvars produkcijas pārdošanā pieaudzis arī vairākumā citu nozaru, arvien vairāk kompensējot iekšējā pieprasījuma negatīvo devumu nozares izaugsmē. Eksporta pozitīvās pārmaiņas gan vēl nebija tik nozīmīgas, lai nodrošinātu pietiekamu stimulu iekšzemes pieprasījuma atjaunošanai.

Kopumā tirdzniecības bilances uzlabojums bija ievērojams - lai gan augošā eksporta produkcijas ražošanai nepieciešamo importa starppatēriņa preču kāpums ietekmēja kopējo importa dinamiku, tomēr iekšzemes pieprasījuma lejupslīde un arī tā strukturālās pārmaiņas bremzēja importa kāpumu.

Pieejamie operatīvie dati liecina, ka šogad 1. ceturksnī IKP samazinājums pret iepriekšējo ceturksni varētu būt pavisam neliels. Kaut gan janvārī apstrādes rūpniecība nepieauga, nozares konfidences uzlabojums februārī bija nozīmīgs, norādot uz sagaidāmu pozitīvu attīstību. Janvārī mazumtirdzniecības apgrozījums nozīmīgi pieauga, un arī patērētāju vērtējums ekonomiskajai situācijai uzlabojas, kas varētu liecināt par stabilizāciju arī šajā nozarē.