IKP kritums nav niecīgs, tomēr ne bez cerības stara

Turklāt valdība lēmusi par labu būtiskiem tautsaimniecības atbalsta pasākumiem. Vienlaikus cīņa ar Covid-19 vēl nav galā ne Latvijā, ne pasaulē, atsevišķiem reģioniem liekot no jauna ķerties pie sociālajiem ierobežojumiem. Tādējādi savā ziņā lejupvērstie šā gada izaugsmes prognozes riski nav nozuduši no skatuves, tomēr daļa ienākošo datu ļauj raudzīties arī optimistiskākā virzienā.

Tostarp jaunāko ekonomiskā noskaņojuma aptauju rezultāti rāda, ka Latvijas uzņēmēji attīstību bremzējošo faktoru smagumu izjūt nedaudz mazākā mērā nekā iepriekšējos mēnešos.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums rāda, ka prāvo IKP samazinājumu par 7.5% salīdzinājumā ar 1. ceturksni galvenokārt noteikusi pakalpojumu nozaru attīstība. To vidū mazumtirdzniecībai klājies salīdzinoši labāk, un to varētu skaidrot ar izteiktāku orientēšanos uz iekšzemes tirgu, nekā tas būtu tūrisma vai pārvadājumu jomās, kur pieejamie mēnešu dati vēl arvien nevieš pozitīvu ainu. Apstrādes rūpniecības izlaide pēc strauja krituma aprīlī jau maijā nedaudz uzlabojās un, spriežot pēc rūpnieku noskaņojuma aptaujām, pakāpeniska uzlabojuma tendence varētu būt saglabājusies arī jūnijā un jūlijā (dati par rūpniecības izlaidi jūnijā vēl tikai gaidāmi). Tomēr 2. ceturksnī kritums izlaidei un pievienotajai vērtībai vēl bija neizbēgams.  

Ekonomiskās politikas pasākumi tautsaimniecības atbalstam Latvijā un ES kopumā pašlaik ir pieejami iepriekš nebijušā apmēra, tomēr jāņem vērā, ka tie nevar novērst pilnībā visas likstas. Ieguldījumi infrastruktūras būvniecībā un remontdarbos, kā arī pētniecībā un zinātnē tiešā veidā neradīs drīzu ārējā pieprasījuma atgūšanos ne preču ārējā tirdzniecībā, ne tūrismā. Tāpat jāņem vērā, ka atsevišķu nozaru, piemēram, būvniecības, investīciju absorbēšanas kapacitāte var izrādīties nepietiekama. Taču ieguldījumu veikšana pētniecībā laikā, kad jaunu produktu virzīšana tirgū ir sarežģīta, atmaksāsies, kad tirgus iespējas uzlabosies.

Šobrīd redzamas iezīmes gan no vieglākā prognožu scenārija plašu ekonomiskās politikas atbalsta pasākumu veidā, gan no pesimistiskā scenārija: pandēmijas attīstība pasaulē no ārējā pieprasījuma atgūšanās viedokļa vēl neļauj stingri iezīmēt strauju Latvijas tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanos 3. ceturksnī. Detalizētāk IKP nozaru un izlietojuma komponentu dalījumā varēsim analizēt pēc mēneša.