IKP nākamajos ceturkšņos gaidāms lielāks kāpums, bet pastāv ārēji riski un iekšēji pārvarami šķēršļi

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) precizētie dati liecina, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās šī gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem) ir pieaudzis par 0.3%. Savukārt salīdzinājumā ar 2010. gada 1. ceturksni IKP ir pieaudzis par 3.5%. Salīdzinājumā ar CSP ātro novērtējumu gan IKP ceturkšņa, gan gada pieaugums ir koriģēts par 0.1 procentu punktu uz augšu.

Pakāpeniski pieaugot algu fondam, š.g. 1. ceturksnī privātais patēriņš turpināja iepriekšējos divos ceturkšņos iesākto izaugsmi, taču pieauguma temps joprojām ir zems. Gada pieaugums bija 3.6%, kas apliecina mājsaimniecību piesardzību attiecībā uz patēriņu. To apliecina arī Eiropas Komisijas apkopotie konfidences apsekojumu rezultāti. Proti, būtiski nepalielinās to mājsaimniecību skaits, kuras tuvāko 12 mēnešu laikā plānotu veikt lielākus pirkumus. Sevišķi neuzlabojas arī patērētāju redzējums par ekonomikas un personisko finanšu stāvokli nākamajos 12 mēnešos.

Toties ievērojami mainījusies aina bruto pamatkapitāla veidošanas jeb investīciju komponentē. Lai gan 1. ceturksnī nav novērots straujš būvniecības nozares pieaugums (ir pat samazinājums), bruto pamatkapitāla veidošana salīdzinājumā ar 2010. gada 1. ceturksni ir pieaugusi par 28.4%. Nefinanšu investīciju statistika jau iepriekš norādīja, ka nefinanšu investīcijas š.g. 1. ceturksnī faktiskajās cenās gada laikā ir pieaugušas par 30.0%. Vislielākais pieaugums no nefinanšu investīcijām ir elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē. Šāds pavērsiens ir vērtējams ļoti pozitīvi, taču jāņem vērā, ka investīciju līmenis, vēsturiski raugoties, joprojām ir ļoti zems.

Šī gada 1. ceturksnis ir bijis relatīvi veiksmīgs ārējā tirdzniecībā – eksporta reālais gada pieauguma temps sasniedza 14.7%, bet importa – 20.7%. Preču eksporta tirgu apgūšanu veicina konkurētspējas pieaugums un ārējā pieprasījuma stiprināšanās vairākumā galveno tirdzniecības partnervalstu. Jāatzīmē, ka eksporta pieaugumā nozīmīga loma ir cenu pieaugumam, ko ir veicinājis koksnes un metālu cenu kāpums pasaules izejvielu biržās. Turklāt šī brīža globālā ekonomiskā konjunktūra liecina, ka ārējā pieprasījuma izaugsme jau tuvākajā laikā var bremzēties. Šī gada 1. ceturksnis ir bijis labs pakalpojumu eksportā – pozitīva ietekme bija transporta pakalpojumu (dzelzceļš, ostas) pieaugumam. Uz investīciju pieauguma rēķina š.g. 1. ceturksnī imports auga straujāk par eksportu, taču jaunas investīcijas vieš cerību, ka arī nākamajos ceturkšņos turpināsies pozitīva eksporta un investīciju dinamika.

Būvniecības nozarē š.g. 1. ceturksnī pret 2010. gada 4. ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem fiksēts izlaides samazinājums par 15.0%, kas izskaidrojams ar sarežģītajiem laika apstākļiem. Apstrādes rūpniecībā izlaides apjoms samazinājās par 1.8% (gada griezumā gan saglabājās 14.6% pieaugums), ko vairāk noteica izlaides apjomu svārstīgums, nevis objektīva situācijas pasliktināšanās apstrādes rūpniecības nozarē. Turklāt atsevišķas apakšnozares – kokrūpniecība, kuģu būve – tāpat kā būvniecība cieta no sarežģītajiem laika apstākļiem. Pozitīvs devums izaugsmē bija transporta sektoram, kura pievienotā vērtība š.g. 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2010. gada 1. ceturksni pieauga par 6.6%. To noteica ļoti straujš kravu apgrozījuma pieaugums visos galvenajos transporta veidos – dzelzceļā, ostās un autotransportā. To skaidro laba Krievijas tautsaimniecības izaugsme un tas, ka aizsalstošo ostu dēļ Krievija daļu savu kravu transportē tieši caur Baltijas ostām. Mazumtirdzniecības apgrozījums 1. ceturksnī samazinājās par 1.6% (salīdzinājumā ar 2010. gada 4. ceturksni, neiekļaujot automobiļu tirdzniecību), ko noteica tas, ka mājsaimniecību rīcībā pēc pieaugušo komunālo maksājumu nomaksas palika mazāks līdzekļu apjoms, kā arī mazāks degvielas patēriņš pieaugošo cenu ietekmē. Taču tirdzniecības nozare kopumā veidoja pozitīvu devumu IKP gada izaugsmē – galvenokārt uz automobiļu tirdzniecības rēķina –, un pievienotā vērtība tirdzniecībā pieauga par 6.5%. Veiksmīga bijusi viesnīcu un restorānu nozares darbība, kura piedzīvo straujāko gada izaugsmi (27.6%);kopējā tautsaimniecības struktūrā nozares īpatsvars gan ir neliels.

Šī gada 1. ceturksnī sakrita vairāki negatīvi faktori, kas noteica lēnu tautsaimniecības izaugsmi. Otrajā ceturksnī sagaidāms straujāks IKP kāpums, uz ko norāda operatīvā statistika par rūpniecības produkcijas izlaidi un jaunajiem pasūtījumiem nozarē, kravu apgrozījums ostās un dzelzceļā, kā arī konfidences indikatori. Savukārt 2. pusgadā Latvijas tautsaimniecība saskarsies ar vairākiem šķēršļiem. Kā ārējās vides riski minami gan iespējami jauni cenu šoki pasaules izejvielu biržās (piemēram, jau šobrīd lielā sausuma dēļ Ķīnā rodas spekulācijas par graudu cenām rudenī), kas var padarīt lēnāku globālās ekonomikas attīstību, gan tas, ka uz lēnāku globālu izaugsmi norāda vairāki apsteidzošie indikatori. Un, iespējams, ka pat svarīgāki ir iekšējās vides riski – ātru, nodokļu palielināšanu izslēdzošu lēmumu pieņemšana par 2012. gada budžetu un veicamo pēdējo konsolidācijas kārtu ievērojami mazinātu politisko neskaidrību un sekmētu uzņēmējdarbību, ekonomikas attīstību un lielākus budžeta ienākumus. Tieši saprātīga budžeta izdevumu mazināšana var dot gan papildu stimulu tautsaimniecības izaugsmei, gan nodrošināt publisko finanšu kvalitāti. 2012. gads ir arī īpaši svarīgs eiro ieviešanas kontekstā. To, ka Latvijas tautsaimniecība ir uz pareizā ceļa, apliecina starptautisko reitinga aģentūru nākotnes redzējuma uzlabošana, bet paša reitinga saglabāšana visai zemā līmenī vēl norāda uz to, ka darbs nav padarīts līdz galam.