IKP pieaugums gada pēdējā ceturksnī - nedaudz lēnāks

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto informāciju iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās 2013. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ir pieaudzis par 0.7% (izslēdzot sezonalitātes radītos efektus), bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni – par 3.5%. Tādējādi gada griezumā IKP 2013. gadā ir audzis par aptuveni 4.0%. Visticamāk, Latvijas tautsaimniecības izaugsme 2013. gadā ir bijusi straujākā eiro zonas valstu vidū.

Uz to, ka 2013. gada pēdējā ceturkšņa izaugsme varētu būt nedaudz lēnāka nekā iepriekšējos ceturkšņos, jau iepriekš norādīja operatīvā statistika. Lai arī apstrādes rūpniecības nozares saražotās produkcijas apjomi 4. ceturksnī pieauga par 2.0%, bet mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums – par 1.0%, tomēr negatīvu ietekmi uz iekšzemes kopprodukta izaugsmi veidoja pārējās rūpniecības nozares – ieguves rūpniecība (-2.2%) un enerģētika (-3.6%). Atliek vien sagaidīt atlikušo nozīmīgo nozaru (transports, būvniecība, vairumtirdzniecība, nekustamais īpašums, profesionālie pakalpojumi) rādītājus, lai ekonomikas kopbilde būtu skaidra – visticamāk, arī kādā no šīm nozarēm 4. ceturksnī ir bijis būtisks pievienotās vērtības kritums.

Jāatgādina, ka IKP ātrais novērtējums top, balstoties uz operatīvo statistiku par atsevišķu nozaru izlaidi. Pilns IKP izvērsums būs pieejams jau pēc mēneša – 11. martā.

Pēdējos mēnešos būtiski uzlabojušies ekonomikas konjunktūras rādītāji (Eiropas Komisijas (EK) noskaņojuma rādītāji, PMI u.c.) Eiropas Savienības (ES) valstīs. EK ekonomikas sentimenta rādītāji ir pārsnieguši 100 punktu atzīmi gan ES (104.7), gan eiro zonas (100.9) dalībvalstu vidū. Arī PMI rādītājs janvārī lielākajā daļā ES valstu (par kurām šāds rādītājs tiek apkopots) ir virs 50 punktu atzīmes, kas norāda uz tautsaimniecības izaugsmi.

Šāda veida konjunktūras rādītāju informācija liek domāt par pozitīvu IKP izaugsmi eiro zonā 2013. gada 4. ceturksnī, turklāt, spriežot pēc konjunktūras rādītāju uzlabojuma, šai izaugsmei būtu jāpaātrinās salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Tomēr ar pozitīvām un pārsteidzīgām prognozēm nevajadzētu aizrauties – konjunktūras rādītāji, lai arī vēsturiski labi korelē ar reālās ekonomikas datiem, ne vienmēr ir spējīgi precīzi "uztvert" tautsaimniecības ekonomiskās aktivitātes pārmaiņas – tie bieži vien uz ekonomiskajiem procesiem reaģē saasinātāk. Par to liek aizdomāties eiro zonas 4. ceturkšņa tirdzniecības un rūpniecības dati – tur pagaidām konjunktūras uzlabojums nav tik izteikti atspoguļojies. Tā mazumtirdzniecības apjomi eiro zonā 4. ceturksnī saruka par 0.7%, bet apstrādes rūpniecības dati uzrādīja nozares izlaides pieaugumu novembrī, bet vājināšanos oktobrī (decembra dati vēl nav pieejami, bet atsevišķu eiro zonas valstu rūpniecības rādītāji norāda, ka decembrī eiro zonas agregētais rādītājs būs tuvs nullei). Tādējādi situācija eiro zonā nav vērtējama viennozīmīgi. Papildus tam der pievērst uzmanību jaunattīstības valstu konjunktūras rādītājiem – pēdējā laikā tie nedaudz pasliktinās, tai skaitā Krievijā, kur ekonomiskā situācija ir jūtami pasliktinājusies. Krievijas ekonomikas bremzēšanās atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz Latvijas transporta nozari, kā arī uz tiem rūpniecības uzņēmumiem, kuru ražotās produkcijas noiets galvenokārt ir Krievijā.

Latvijas Banka prognozē, ka IKP 2014. gadā augs līdzīgā tempā kā 2013. gadā – par 4.1% (saskaņā ar sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem). Ekonomikas izaugsme, tāpat kā iepriekš, būs atkarīga galvenokārt no norisēm ārējos tirgos, tomēr 2014. gads būs svarīgs arī no investīciju viedokļa. Investīciju izaugsme 2013. gadā nedaudz piebremzējās, bet, lai uzturētu līdzīgu izaugsmes tempu arī turpmākajos gados, ir nepieciešams veikt jaunas investīcijas, turklāt vēlams tā sauktajā ražojošajā kapitālā. Patlaban atsevišķas rūpniecības apakšnozares un uzņēmumi darbojas ar ražošanas jaudu pilnīgu noslodzi, bet nākamajam "lēcienam" nepieciešamas investīcijas.