IKP pieaugums nedaudz sabremzējas, bet nākotne gaišās krāsās

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2013. gada 2. ceturksnī ir pieaudzis par 0.5% (salīdzinājumā ar 2013. gada 1. ceturksni, izņemot sezonālo ietekmi). Tikmēr gada pieauguma temps ir bijis 3.8%, kas nozīmē, ka Latvijas tautsaimniecība, visticamāk, joprojām ir straujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā.

Lai arī gada pieauguma temps joprojām saglabājas augsts, ceturkšņa pieauguma temps norāda uz nelielu IKP pieauguma tempu bremzēšanos, kas gan nav nekas pārsteidzošs, ņemot vērā norises Eiropā. Uz to, ka IKP pieauguma temps varētu bremzēties, jau iepriekš norādīja operatīvie rādītāji – mazumtirdzniecības apgrozījums (nemainījās salīdzinājumā ar 1. ceturksni, izņemot sezonālo ietekmi), apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoma (+1.0%) un nodokļu ieņēmumu dati.

Tas, ka IKP pieauguma tempi kādā brīdi bremzēsies, bija sagaidāms, bet īsti nebija skaidrības, kad tas notiks. Situācija Eiropā pasliktinājās jau ilgstoši, taču līdz šim Latvijas ekonomika ir spējusi tam stāvēt pretī. Pēc-krīzes periodā gūtās konkurētspējas priekšrocības palīdzēja iegūt arvien lielākas tirgus daļas mūsu galveno tirdzniecības partnervalstu importā. Tas lielā mērā bija faktors, kas ļāva Latvijas ekonomikai, neskatoties uz recesiju lielā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu, uzturēt salīdzinoši strauju IKP izaugsmi. Patlaban ekonomikas izaugsme ir balstīta vairāk uz privātā patēriņa izaugsmi, tomēr skaidrs, ka vidējā termiņā, lai panāktu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, būs nepieciešama eksporta atkopšanās.

Pagaidām nav pamata teikt, ka Latvijas ekonomikas pieauguma tempa samazināšanās ir pastāvīgs fenomens. Pieauguma tempa mazināšanās galvenokārt saistāma ar ārējās tirdzniecības devuma izaugsmē mazināšanos, kas, protams, saistāms ar nelabvēlīgajiem apstākļiem galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Tikmēr 2013. gada 3. ceturkšņa sākumā pirmie konjunktūras un reālās ekonomikas dati ES ir ar pozitīvu noskaņu. Eiropas Komisijas apkopotie uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma un PMI (Purchasing Manager's Index - Iepirkuma vadītāju indekss) rādītāji norāda uz būtisku situācijas uzlabošanos. Tas ļauj cerēt, ka nelielais Latvijas ekonomikas vājuma brīdis ir īslaicīga un pārejoša parādība. Ja tiešam piepildās optimistiskākās prognozes par to, ka ES valstis izkļūs no recesijas jau 3. ceturksnī, tad gada nogalē to vajadzētu sajust arī Latvijas rūpniekiem. Īpaši svarīga šobrīd būtu atkopšanās ES būvniecības nozarē, kas veicinātu pēdējā laikā nedaudz piebremzējušos kokmateriālu un metālapstrādes nozaru izaugsmi.

Nelielas bažas rada pēdējā laika investīciju dinamika. 2013. gada 1. ceturksnī tieši investīciju komponents piedzīvoja straujāko samazinājumu. No vienas puses, ir beigušies daži lielie investīciju projekti, kas skaidro kritumu investīciju apjomos, tomēr arī apstrādes rūpniecībā, kur jaunas investīcijas ir kritiski nepieciešamas, lai kāpinātu izlaides apjomus un nostiprinātos eksporta tirgos, ir vērojams investīciju apsīkums. Apstrādes rūpniecības ražošanas jaudu noslodze jau kādu laiku ir iestrēgusi pie 72% atzīmes, kas vēsturiskā kontekstā ir samērā augsts līmenis. Turklāt atsevišķās apakšnozarēs šis rādītājs ir būtiski augstāks, kas tā vien norāda uz investīciju nepieciešamību. Tomēr acīmredzot neskaidrības par nākotnes norisēm galvenajās tirdzniecības partnervalstīs attur komersantus no riskēšanas. Atliek vien cerēt, ka tā ir īslaicīga parādība – aiz kalniem vairs nav jaunais ES fondu plānošanas periods, kam teorētiski vajadzētu pavērt durvis ātrākai ES fondu līdzekļu apguvei. Arī šā ES fondu plānošanas perioda ietvaros vēl ir atlikuši līdzekļi investīciju veicināšanai, kas, visticamāk, atspoguļosies gada nogales vai nākamā gada sākuma investīciju statistikā.

Jāatgādina, ka IKP ātrais novērtējums balstās uz operatīvo statistisko informāciju par atsevišķām nozarēm (rūpniecība, būvniecība, tirdzniecība, kā arī produktu nodokļi). Pilno IKP izvērsumu CSP publicēs 2013. gada 6. septembrī. Tad varēs pilnvērtīgāk spriest par faktoriem, kuri nosaka IKP izaugsmi.