IKP rumulēšana* 3. ceturksnī nesniedz cerēto izaugsmes paātrinājumu

Pēdējās dienās mūs pārsteidzis pirmais sniegs, tomēr šodien publiskotie iekšzemes kopprodukta (IKP) precizētie dati liek atskatīties uz vasaru. 3. ceturksnī pandēmijas krampis atslāba, pulcēšanās ierobežojumi tika mazināti un tēriņu iespējas paplašinājās.

Lai gan IKP izaugsme 3. ceturksnī ir paaugstināta salīdzinājumā ar pirms mēneša publiskoto ātro novērtējumu, tomēr palēninājums joprojām ir spēkā – ceturkšņa temps sasniedza 0.6%, kas ir četras reizes zemāks pieaugums nekā 2. ceturksnī. Neraugoties uz pieminēto aktivitātes pieaugumu, tautsaimniecības palēninājumam ir savi skaidrojumi.

Viens no slikto rezultātu iemesliem ir mājsaimniecību tēriņi ārzemēs – līdz ar ierobežojumu mazināšanos ir augusi ceļošanas aktivitāte, kura atšķirībā no pērnā gada vairs neaprobežojas ar vietējo tūrismu, bet ir kāpinājusi izdevumus ārvalstīs. Tādējādi privātais patēriņš 3. ceturksnī auga straujāk, tomēr pozitīvais efekts realizējās ārvalstīs, palielinot importu un nesniedzot pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Par šādu dinamiku liecina arī maksājumu karšu statistika, ko eksperimentālā kārtā ir sākusi apkopot un pilnveidot Latvijas Banka, un pasažieru lidojumu dati.

Vēl viens faktors, kas iepriekš veicināja straujāku attīstību un tam sekojošu palēninājumu, ir gatavās produkcijas un izejmateriālu krājumi. Šā gada 1. pusgadā krājumu pārmaiņas veidoja būtisku pozitīvu devumu IKP izaugsmē. Nereti šādi krājumu kūleņi liecina par kādu citu IKP komponentu vai pat paša kopējā IKP novērtēšanas problēmām, ko apstiprina vēlākas datu revīzijas (pagātnē publicētu statistikas datu vēlāka precizēšana). Tomēr šoreiz tam bija arī ekonomisks skaidrojums – bažās par ražošanas un piegāžu ķēžu pārrāvumiem un sadārdzināšanos nākotnē daudzi ražotāji un tirgotāji veidoja noliktavās izejmateriālu un gatavās produkcijas krājumus. Arī Lietuvā un Igaunijā šajā laikā krājumiem bija vērojams pieaugums. Vēlme saglabāt piepildītas noliktavas bija aktuāla arī 3. ceturksnī, tomēr iepriekš veidotie krājumi mazināja vajadzību pēc apjomīgāka papildinājuma un 3. ceturksnī krājumu pārmaiņas ir ar negatīvu devumu.

Pie pandēmijas veicinātās nenoteiktības klāt nākuši jauni faktori, kas investoriem liek septiņas reizes nomērīt jaunu ieguldījumu plānus – būvniecības (īpaši būvmateriālu) un iekārtu sadārdzināšanās. No otras puses, pandēmijas ietekmes pieredze ar spēcīgāku apjausmu par cilvēkkapitāla trauslumu un jau ilgstoši jūtamās problēmas ar darbaspēka piesaisti liek arvien intensīvāk domāt par automatizācijas procesiem. Šim nodomam ir arī labi instrumenti no Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma puses, kas stimulē investīcijas. Šodien publicētie dati atklāj, ka 3. ceturksnī investīcijām ir bijis neliels kritums.

Jau pirms kāda laika bija zināms, ka preču eksportam 3. ceturksnī bija sasniegts jauns rekords. Strauja cenu kāpuma dēļ reālo apjomu pieaugums gan bijis krietni mērenāks nekā to vērtība naudas izteiksmē. Savukārt pakalpojumu eksports (galvenokārt tūrisms un transporta pakalpojumi) joprojām būtiski atpaliek no pirmspandēmijas līmeņa. Līdzīgi kā eksportam, arī importu vērtības izteiksmē šogad būtiski ir kāpinājis cenu pieaugums un reālais preču un pakalpojumu imports ir audzis pieticīgāk.

Attiecībā uz nākotnes izaugsmi "bažu komplekts" saglabājas līdzīgs iepriekš vērojamajam nedaudz jaunā mērcē: atkal jauns Covid-19 paveids ar tam sekojošo neskaidrību par vakcīnu aizsardzību, ar jaunu sparu uzliesmojusī spriedze uz Baltkrievijas–ES robežām, Saeimas vēlēšanu tuvošanās, straujā dažādu cenu kāpuma ietekme uz ražošanas izmaksām un mājsaimniecību izdevumiem u.c. No tā izriet gan augstā nenoteiktība, gan nenovēršami IKP novērtējumu grozījumi, gan prognožu korekcijas. Latvijas Banka pārskatītās prognozes plāno publiskot jau drīz – 17. decembrī.

* Rumulēšanās - paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni (tezaurs.lv).