IKP straujās izaugsmes lauri 2. ceturksnī pienākas "KVV Liepājas metalurgs"

Dati par iekšzemes kopproduktu (IKP) šī gada 2. ceturksnī uzrāda labus rezultātus, kas jau iepriekš bija nojaušams gan no operatīvās nozaru informācijas, gan no IKP ātrā novērtējuma. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP ir audzis par 1.2% (izslēdzot sezonalitāti), kas ir viens no straujākajiem kāpumiem pēdējo gadu laikā, savukārt salīdzinājumā ar 2014. gada 2. ceturksni tas ir palielinājies par 2.7%.

Galvenais straujā kāpuma noteicējs 2. ceturksnī bija "KVV Liepājas metalurgs" darbības atjaunošana, lai gan arī tā nenorit kā pa sviestu, tāpēc šoreiz vispirms ielūkosimies IKP nozaru dalījumā. Lielāko devumu (0.7 procentpunkti) IKP izaugsmē no nozaru puses, pateicoties "KVV Liepājas metalurgs" darbības atsākšanai, nodrošināja apstrādes rūpniecība. Tāpat pozitīvu, bet mazāku devumu izaugsmē sniedza tirdzniecība (0.5 p.p.; vairāk gan uz iekšējo patēriņu vērstā mazumtirdzniecība, nekā uz eksportu vērstā vairumtirdzniecība) un sabiedrisko pakalpojumu nozares (0.4 p.p.). Tikmēr negatīvu devumu IKP gada izaugsmē veidoja transporta un uzglabāšanas nozare (-0.4 p.p.; vāji rezultāti galvenokārt kravu apjoma krituma dēļ ostās un dzelzceļā), kā arī būvniecība (-0.2 p.p.; pēc termiņuzturēšanās atļauju regulējuma maiņas būtiski mazinājusies nekustamā īpašuma tirgus aktivitāte un tādējādi arī dzīvojamā segmenta būvniecība).

IKP izlietojuma pusē tāpat kā iepriekš redzami divi galvenie izaugsmes noteicēji – privātais patēriņš un eksports. Tos stimulējusi arī "KVV Liepājas metalurgs" darbības atjaunošana – gan līdz ar saņemtajām algām audzis patēriņš, gan palielinājies ražotās produkcijas eksports. Privātais patēriņš 2. ceturksnī palielinājies par 2.4% g/g (1.6 p.p. devums), saglabājot līdzīgu gada pieauguma tempu iepriekšējiem ceturkšņiem. Savukārt reālais preču un pakalpojumu eksports audzis par 2.0% (1.1 p.p. devums), pieauguma tempam kļūstot nedaudz lēnākam.

Atšķirībā no iepriekšējā ceturksnī vērojamā krituma šoreiz audzis preču un pakalpojumu imports (par 0.7%), kuru arī noteikti kādā mērā ietekmējusi "KVV Liepājas metalurgs" darbība, jo palielinājās nepieciešamība pēc izejmateriāliem.

Par investīciju dinamiku joprojām īpaši labu ziņu nav, tā raksturojama kā stagnējoša, lai arī šī ceturkšņa sniegums uz kopējā fona nav peļams. Kopējā kapitāla veidošana 2. ceturksnī palielinājās par 2.8% (0.6 p.p. devums). Uzturēšanās atļauju saņemšanas kritēriju paaugstināšana jau kopš pērnā gada rudens pielika punktu ēku būvniecības kāpumam, tomēr kritumu šajā segmentā kompensē inženierbūvju būvniecības palielinājums. Tomēr par investoru piesardzību liecina fakts, ka netiek novērots kapitālpreču ieveduma pieaugums, kas neļauj arī cerēt uz nozīmīgāku impulsu eksporta kāpināšanai. Saglabājoties augstai nenoteiktībai globālajā ekonomikā, uz lielu investoru aktivitāti ir maz cerību, teju vienīgais cerību stars patlaban nāk no Eiropas realizētās monetārās politikas un investīciju veicināšanas pasākumiem, kas tiešā un netiešā veidā varētu stimulēt arī ieguldījumus Latvijā.

Lai gan pēc jaunākajiem datiem tīri matemātiski Latvijas Bankas IKP prognoze 2015. gadam 2.0% šķiet nenovērtēta, tomēr arī nozīmīgi to koriģēt pozitīvā virzienā varētu būt pāragri. Labie IKP rezultāti 2. ceturksnī galvenokārt ir iekšzemes faktora radīti, savukārt globālajā ekonomikā nenoteiktība salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ir augusi. Arvien aktīvāk pasaules ekonomisko procesu dienaskārtībā ienāk satraucošas ziņas no Ķīnas un citām attīstības valstīm, arī problēmas ar Grieķijas parāda krīzi ir tālu no atrisinājuma, tas viss liek būt piesardzīgiem tautsaimniecības tālākās attīstības prognozēs.