IKP turpina kāpumu, tomēr lēnākā tempā nekā iepriekš

Latvijas ekonomika joprojām atrodas uz izaugsmes ceļa, taču kāpuma temps ir nedaudz piebremzējies, ko nosaka norises nozīmīgākajos eksporta tirgos. Patlaban izaugsme galvenokārt ir balstīta uz iekšzemes patēriņu, bet nākotnē arvien lielāku lomu spēlēs uzņēmēju spēja un vēlme kāpināt investīcijas.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem šā gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ir pieaudzis par 0.4%. Savukārt gada griezumā IKP 3. ceturksnī pieaudzis par 2.2% (sezonāli izlīdzināti dati). Lai arī ceturkšņa pieauguma temps ir kļuvis lēnāks, tomēr Latvijas tautsaimniecība turpina izaugsmi.

Sākot ar šo datu publicēšanu, IKP ātrais novērtējums ir pieejams par 10 dienām ātrāk nekā ierasts. No vienas puses, tas uzlabo datu pieejamības savlaicīgumu, bet, no otras puses, ātrais novērtējums tapināts uz šaurāka datu aptvēruma. Tādējādi, iespējams, ka šoreiz IKP pilnais novērtējums krasāk atšķirsies no ātrā novērtējuma.

Tieši 3. ceturkšņa laikā būtiski pasliktinājās ģeopolitiskā situācija reģionā (Krievijas ieviestās ekonomiskās sankcijas), tomēr vairāki faktori norādīja uz to, ka ekonomiskā izaugsme arī šajā ceturksnī varētu būt bijusi salīdzinoši spēcīga. Pieaugot mājsaimniecību ienākumiem, un, iespējams arī pateicoties labajai tūrisma sezonai, mazumtirdzniecība 3. ceturksnī uzrādīja apgrozījuma kāpumu (0.6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, ieskaitot automobiļu tirdzniecību – vēl straujāk). Arī rūpniecības rādītāji (ietverot enerģētiku un ieguves rūpniecību) 3. ceturkšņa divos mēnešos ir bijuši salīdzinoši labi. Tāpat, Imigrācijas likuma grozījumu gaidās, būtiski auga nekustamā īpašuma darījumu aktivitāte jūlijā un augustā, kas lika pasteidzināt arī atsevišķus dzīvojamā fonda būvniecības darbus, kas savukārt ļauj cerēt uz būvniecības nozares pievienotās vērtības pieaugumu. Pie izaugsmi negatīvi ietekmējošiem faktoriem var minēt transporta nozari, kuras pievienotā vērtību varētu būt samazinājusies, uz ko norāda operatīvie dati par kravu pārvadājumiem dzelzceļā un pārkrauto kravu apjomu ostās.

Kā jau tika prognozēts iepriekš, pagaidām nav redzami signāli, kas liecinātu par to, ka Krievijas ieviestās ekonomiskās sankcijas būtu būtiski skārušas Latvijas tautsaimniecību makroekonomiskā līmenī. Augustā ir samazinājušies atsevišķu sankciju skarto produktu eksporta vērtība, tomēr uz kopējā eksporta apjoma tie ir mazi samazinājumi. Būtiskāks negatīvs efekts ir vispārējais Krievijas tautsaimniecības vājais stāvoklis un rubļa vērtības kritums, kas jau kopš gada sākuma, vēl labu laiku pirms sankciju ieviešanas, negatīvi ietekmēja tos Latvijas ražotājus un eksportētājus, kuriem noieta tirgus ir šajā kaimiņvalstī. Arī pēdējo mēnešu laikā Krievijas rublis ir turpinājis strauji vājināties, kas vēl vairāk pastiprina bažas par Latvijas rūpnieku turpmākajām izredzēm šajā tirgū.

Acīmredzami ir tas, ka pēdējā laikā Latvijas tautsaimniecības izaugsme ir vairāk pārslēgusies uz iekšējiem resursiem. Izaugsmi nodrošina galvenokārt tās nozares, kas saistītas ar iekšzemes patēriņu – tirdzniecība un būvniecība. Tikmēr nozares, kas saistītas ar eksporta tirgiem – apstrādes rūpniecība un transporta un uzglabāšanas nozares, uzrāda vājuma pazīmes. Tas saistīts gan ar jau iepriekš minēto Krievijas tautsaimniecības vājumu, gan ar joprojām nevienmērīgo un vājo eiro zonas valstu ekonomiku izaugsmi. 2. ceturksnī eiro zonas ekonomika saglabājās iepriekšēja ceturkšņa līmenī, un arī 3. ceturkšņa operatīvā informācija (rūpniecības, tirdzniecības, kā arī konjunktūras apsekojumu dati) liecina, ka eiro zonas ekonomikā nav gaidāmi būtiski pozitīvi pavērsieni.

Pagaidām Latvijas tautsaimniecību uz priekšu dzen iepriekšējo gadu panākumi eksporta tirgos, kas ļāvuši kāpināt atalgojumu un tādējādi pašlaik uztur privātā patēriņa kāpumu. Tomēr skaidrs ir tas, ka bez eksporta stiprināšanās nākotnē mazināsies arī atalgojuma kāpuma tendence, kas tādējādi bremzēs privātā patēriņa kāpumu. Tādēļ vēl jo vairāk pēdējā laikā priecē dažādu uzņēmumu izziņotie investīciju projekti, kas vērsti uz produkcijas dažādošanu un ražīguma kāpināšanu. Tieši uzņēmēju vēlme un spēja investēt būs noteicošais faktors Latvijas tautsaimniecības izaugsmē brīdī, kad mazināsies privātā patēriņa pienesums izaugsmē.

Precizēto IKP novērtējumu, kas sniegs vairāk informāciju par nozaru dinamiku, kā arī izlietojuma aspektu, CSP publicēs 28. novembrī. Savukārt 23. decembrī tiks publicēts IKP trešais novērtējums, kas ņems vērā ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanas rezultātus.