Inflācija aug, bet lielā mērā, pateicoties "pērnajiem lauriem"

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis septembrī bija par 0.5% augstāks nekā augustā un par 0.6% augstāks nekā pērn septembrī. Šādu cenu līmeņa dinamiku daļēji ietekmēja pērnā gada norises, piemēram, 2015. gada otrajā pusgadā pastiprinājās enerģijas cenu kritums pasaules tirgū, tādējādi uz šo cenu fona pašreizējās enerģijas cenas nav vairs daudz zemākas. T.i., to negatīvais devums gada inflācijā ir ievērojami sarucis. Taču šogad septembrī darbojas arī vairāki inflāciju paaugstinoši faktori, pārsvarā gan no piedāvājuma puses.

Septembrī mēneša inflāciju Latvijā pozitīvi ietekmēja galvenokārt tie piedāvājuma faktori, kas izriet no pasaules resursu cenu tendencēm. Pasaulē jau vairākus mēnešus turpina augt pārtikas cenas, tostarp piena produktiem. Piena iepirkuma cenu pieaugums atsācies arī Latvijā, un tas pamazām paaugstina arī patēriņa cenu vidējo līmeni. Tomēr šo faktoru ietekme uz inflāciju šā gada 4. ceturksnī varētu pastiprināties.

Arī enerģijas cenu gada kritums ir būtiski sarucis, un uz pērnā gada zemās bāzes fona tuvākā pusgada laikā varētu būt gaidāms pat pozitīvs enerģijas (piemēram, degvielas) cenu devums inflācijā. Septembrī mēneša inflāciju veidojas arī sezonas ietekmē augušās apģērbu un apavu cenas. Septembrim raksturīgi nedaudz auga izglītības pakalpojumu cenas.

Gada inflācija septembrī palielinājās līdz 0.6%, un tās pieaugumu būtiski ietekmēja enerģijas cenu negatīvā devuma sarukums. Līdzīga ietekme uz gada inflācijas kāpumu bija arī atšķirīgai pārtikas cenu mēneša tendencei šogad un pērn septembrī (pērn septembrī tās saruka pasaules cenu ietekmē, šogad auga). Negatīvais devums gada inflācijā saruka apģērba un apavu cenām, kas šogad jaunajā sezonā pieauga nedaudz straujāk nekā pērn septembrī. Neliels pozitīvs pienesums līdzīgi kā mēneša inflācijā bija arī izglītības pakalpojumu cenām.

Tomēr septembra patērētāju nosakņojuma datos pirmo reizi kopš ekonomiskās krīzes redzams, ka iedzīvotāji tuvāko 12 mēnešu laikā drīzāk gaida cenu sarukumu nekā cenu pieaugumu. Lai gan šāda sajūta par cenu turpmāko attīstību neatbilst daudzām cenu līmeni ietekmējošajām aktuālajām norisēm (piemēram, netiešo nodokļu kāpums, enerģijas cenu krituma apsīkums, pārtikas sadārdzināšanās, atsevišķu regulējamo cenu kāpums), tomēr šādu noskaņojumu varētu būt radījusi ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās.

Latvijas Bankas ekonomiskās izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta līdz 1.4%. Pieticīgākas nodarbinātības gaidas atspoguļojas patērētāju noskaņojuma rādītājos. Tādējādi no pieprasījuma puses drīzāk gaidāma nogaidoša pozīcija, kas nesekmēs strauju inflācijas pieaugumu tuvākajos mēnešos.