Inflācija aug, kā gaidīts

Lai gan lielu daļu ietekmes uz mēneša un gada patēriņa cenu pārmaiņām arvien dala dažādi piedāvājuma puses faktori, kuri patēriņa cenas ietekmē tieši, tomēr aug arī pamatinflācija, drīzāk gan norādot uz lielāku izmaksu ietekmi nekā pieprasījuma noturīgumu. 

Šogad oktobrī bija vērojams lielāks nekā pērn sezonāli svārstīgo cenu kāpums (vai mazāks to sarukums) tādās preču un pakalpojumu grupās kā apģērbs un apavi, izmitināšanas pakalpojumi, pasažieru gaisa transporta pakalpojumi un pat svaigi dārzeņi. Straujāk auga arī kultūras pakalpojumu cenas. Straujāk nekā pērn oktobrī – tas nozīmē nelielu gada inflācijas pieaugumu.

Augot biežāk (ikdienas vajadzībām) pirkto preču, piemēram, pārtikas, degvielas, faktiskajām cenām, arī inflācijas gaidas pēc Eiropas Komisijas patērētāju apsekojuma datiem oktobrī ir krietni augušas. Tas ir it kā "labojis" arī septembra misēkli, kad tās sasniedza grūti izskaidrojamo negatīvo vērtību un līdz ar to nedaudz pārsniedza 2015. gada vidējo līmeni.

Tuvākajos mēnešos inflācijas kāpumu, visticamāk, turpinās balstīt resursu cenu samazinošās ietekmes izzušana. Tomēr arī nākamgad piedāvājuma puses, tostarp institucionāla rakstura faktori, aktualitāti saglabās un lielā mērā turpinās "bīdīt" cenu dinamiku. Galvenokārt, ietekmējot ražotāju vai pakalpojumu sniedzēju izmaksas. Izmaksu puses faktori nākamgad pamatinflāciju drīzāk varētu palielināt, pretēji tam, ka vairākus gadus par spīti stabilam ienākumu līmeņa pieaugumam tie tieši kavēja cenu pieaugumu pamatinflāciju veidojošajā patēriņa preču un pakalpojumu grupās.

Faktori, kas ietekmēs ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izmaksas, būs, piemēram, vēl Saeimā apspriešanā esošās dabas resursu nodokļa pārmaiņas Latvijā, pasaules pārtikas cenu pieauguma tendences saglabāšanās pēc iepriekš vairākus gadus vērotā krituma, oktobrī nedaudz augušās, bet nākotnē ar lielu nenoteiktību apvītās naftas cenas. Tāpat ražotāju izmaksas var ietekmēt arī vēl arvien nesaprotamā obligātās iepirkuma komponentes (OIK) pārdale starp dažādiem patērētājiem, kā arī minimālā sociālā iemaksa un minimālās algas kāpums.

Tikmēr vienas un tās pašas izdevumu pozīcijas (gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem) ietekmēs arī pretēji vērsti faktori. Piemēram, elektroenerģijas cena, ko iedzīvotāji jau patlaban saņem savos nākamā gada elektroenerģijas līgumu piedāvājumos, ir nedaudz zemāka nekā pērn.  Tajā pašā laikā AS "Augstsprieguma tīkls" ir iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) savu tarifu projektu, kurā paredz pārvades pakalpojuma tarifu kāpumu. Protams,  tas nemainīs patērētāju kopējās elektroenerģijas izmaksas, kamēr AS “Sadales tīkls” atbilstoši pārvades pakalpojuma cenai nebūs pārskatījis sadales sistēmas pakalpojumu tarifus.

Lai gan šogad Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps varētu būt zemākais 5-6 gadu laikā, īpaši zemā investīciju pienesuma dēļ, nākamgad, palielinoties Eiropas Savienības fondu līdzekļu izmantošanai, tautsaimniecība augs straujāk un gaidāms, ka arī pieprasījuma puses ietekme uz inflāciju pamazām nostiprināsies. Vienlaikus nākamgad varētu gaidīt kreditēšanas aktivizēšanos arī mājsaimniecību sektorā, kas sekmētu pieprasījumu pēc, piemēram, ar mājokļa iekārtošanu saistītām precēm un pakalpojumiem. Tomēr par spīti budžetā apspriestajam atalgojuma pieaugumam atsevišķās sabiedriskā sektora jomās nav pamata tautsaimniecībā kopumā gaidīt būtisku vidējā atalgojuma pieauguma tempa un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu pieaugumu. Tādējādi, lai gan gada vidējās inflācijas pieaugums salīdzinājumā ar šo gadu būs lielāks par 1pp, to tikai daļēji sekmēs pirktspējas kāpums.