Inflācija jūlijā – zemāka par gaidīto

Dažu preču un pakalpojumu cenas jūlijā tiešām bija zemākas, nekā varēja gaidīt: 

• cigarešu paciņas vidējā cena jūlijā nemainījās, lai gan būtiski pieauga akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem (tam būtu jāpalielina kopējais cenu līmenis par 0.15 procentpunktiem). Acīmredzot, jaunās akcīzes nodokļa likmes tiks pakāpeniski iekļautas cigarešu cenās nākamajos mēnešos; turklāt, skaidri zinot plānoto akcīzes pieaugumu, tirgotāji varēja to vismaz daļēji iestrādāt cigarešu cenās arī pirms tas stājās spēkā;
• jūlijā netipiski daudz saruka svaigu dārzeņu cenas (un tas samazināja kopējo cenu līmeni vēl par 0.10 procentpunktiem). Tas kompensēja jūnija norises, kad svaigo dārzeņu cenas saruka netipiski maz. Īpaši strauji jūlijā samazinājās tomātu un gurķu cenas – jūlijs bija siltāks par normu, un tas veicināja šo dārzeņu ražu.

Vienlaikus citu inflācijas komponentu dinamika atbilst gaidītajai. Piemēram: 

• atspoguļojot naftas produktu cenu pieaugumu pēdējo mēnešu laikā, jūlijā stājās spēkā jauni AS "Latvijas Gāze" tarifi mājsaimniecībām, kas sadārdzināja dabasgāzi vairāk nekā par 10%;
• degvielas cenu dinamika atbilst gaidītajai (skatīt jūnija Makroekonomisko Norišu Pārskata 35. attēlu 38. lpp.) - šovasar tās turas četru gadu augstākajā līmenī (95. markas benzīns un dīzeļdegviela maksā attiecīgi 1.3 un 1.2 eiro par litru); 
• pamatinflācija[1], kas ar dažu ceturkšņu novēlošanos atspoguļo iekšzemes pieprasījuma stiprumu, pieaug diezgan mēreni un ne katru mēnesi. Tas saskan ar iepriekš pausto vērtējumu, ka Latvijas tautsaimniecība pašlaik piedzīvo ekspansijas fāzi un iekšzemes kopprodukts nedaudz pārsniedz savu potenciālu, taču tautsaimniecības pārkaršanas riski ir diezgan ierobežoti.

Tuvākajos mēnešos inflācija turpinās pakāpeniski pieaugt. Naftas produktu sadārdzinājums pasaules tirgos vēl nepaspēja pilnībā atspoguļoties siltumenerģijas cenās. Arī globālās pārtikas cenas diez vai turpinās jūlijā piedzīvoto strauju kritumu (kas lielākoties atspoguļoja piena piedāvājuma kāpumu Jaunzēlandē, kā arī labas cukura ražas izredzes Indijā un Taizemē). Karsts un sauss laiks būtiski mazina kviešu ražas prognozi Eiropas valstīs, tādējādi globālā graudaugu raža pirmo reizi sešu gadu laikā var izrādīties mazāka par patēriņu, samazinot krājumus un palielinot cenas.
 

[1] Inflācija, atskaitot pārtiku, enerģiju, nodokļus un administratīvās cenas.