Inflācija kļuvusi par inflācijiņu

Saskaņā ar Eurostat ātro novērtējumu, februārī inflācija Latvijā bija viszemākā starp eirozonas valstīm. Šajās pārmaiņās būtiska loma ir enerģijas cenu izmaiņām. Savukārt to, ka šīs globālās energocenu svārstības atstāj nozīmīgāku ietekmi uz cenām Latvijā, ietekmē gan enerģijas patēriņa struktūra, gan dažādu valstu lēmumi par atbalstu mājsaimniecībām augsto energocenu laikā un arī tas, cik lielu daļu ar enerģiju saistītas cenas ieņem kopējos mājsaimniecību izdevumos.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī inflācija Latvijā bija vien 0.4 %, mēneša laikā cenas pieauga par 0.1 %. Iepriekš minētās enerģijas cenas gada laikā kritušās ievērojami (atsevišķām produktu kategorijām pat par piektdaļu).

 Salīdzinot ar situāciju pirms gada, pašlaik daudzviet Latvijā ir zemākas siltumapgādes cenas, nedaudz lētāka degviela, par kripatiņu mazāki izdevumi par elektrību. Vai šīs tendences nemazinās iedzīvotāju motivāciju domāt par energoefektivitāti un pāreju uz videi draudzīgākiem enerģijas avotiem? Augsto enerģijas cenu periodā šajās jomās bija manāma aktīva rosība. Tomēr par šīm pārmaiņām jādomā, izsverot ieguvumus ilgtermiņā, un jārēķinās, ka, pat ja tuvākajā nākotnē energocenu pīķi nav gaidāmi, šīm cenām raksturīgas straujas svārstības, un varbūt tieši šis ir īstais brīdis, kad parūpēties, lai, ja augstas energocenas atgriežas, esam tām labāk sagatavojušies.

Tuvākajā nākotnē aktuālāks ir pārtikas cenu pieaugums. Šeit gan pie vainas nav pievienotās vērtības nodokļa palielinājums augļiem un dārzeņiem, šī nodokļa izmaiņu ietekme uz kopējo inflāciju ir neliela (ņemot vērā likmes pieaugumu un šo preču īpatsvaru patēriņa grozā, ietekme uz kopējo inflāciju būs vien aptuveni +0.1 procentpunkts). Būtiskākas ir tendences globālajos pārtikas tirgos, kur pēdējo mēnešu laikā pieaugušas gan piena, gan gaļas, gan graudaugu cenas. Lai arī februārī pārtikas cenas akciju ietekmē Latvijā nedaudz kritās, līdzīgas augšupvērstas cenu tendences kā globālajos pārtikas tirgos vērojamas arī Latvijā. Tomēr zemākas elektroenerģijas cenas vieš cerību, ka mazināsies to ietekme uz pārtikas cenu ražošanas un pārvadāšanas izmaksu pieaugumu, kas pērn gada sākumā bija būtisks cenu pieaugumu veicinošs faktors.

Sagaidāms, ka inflācija Latvijā šī gada laikā saglabāsies zema, tiesa gan, dažādu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas būs gana plašā variācijā – kādas no tām turpinās būtiski samazināties, citām vērojamais pieaugums būs krietni virs vidējā. Atkarībā no tā, kam ir lielāka nozīme mūsu personīgajā patēriņā grozā, šī gada laikā var rasties sajūta, ka cenas vai nu sarūk, vai pieaug straujāk, nekā to rāda cenu statistika. Tomēr droši vien cenu pieaugums pat “personīgās inflācijas uztverē” nebūs ne tuvu tik liels kā pirms gada vai diviem.