Inflācija Latvijā kož sāpīgi, turklāt ne tikai energocenu ietekmē

Palielinoties atalgojumam nodarbinātajiem, pieaug gan pieprasījums, gan ražotāju izmaksas, kas veicina cenu kāpumu. Izmaksas sadārdzina arī augstās enerģijas un izejvielu cenas un pasaulē novērojamie pārrāvumi piegāžu ķēdēs. Šis ražotājiem un pircējiem ir grūts periods. Gaidāms, ka nākamā gada laikā, ražotājiem pielāgojoties un palielinoties pārvadājumu kapacitātei, piegāžu ķēžu problēmas izzudīs, ļaujot gan vieglāk (un lētāk) piekļūt izejvielām, gan eksportētājiem nogādāt savu produkciju pie pircējiem.

Tomēr pašlaik aktuālākais ir jautājums, kas notiek ar enerģijas cenām. Ja iepriekš daudzi cilvēki ik dienu sekoja līdzi jaunākajai Covid-19 saslimstības statistikai, pašlaik arvien lielāku interesi rosina "Nord Pool" biržas Latvijas reģiona elektroenerģijas cena, un ar zināmu regularitāti dzirdam par to jauniem rekordiem. Iestājoties aukstākiem laikam un tuvojoties gada tumšākajam periodam, elektroenerģijas un siltuma cenas kļūst arvien aktuālākas. Laika apstākļi pēdējos mēnešos nav bijuši labvēlīgi alternatīvu elektroenerģijas veidu ražošanai, arī novembrī Latvijā hidroelektroenerģijas izstrāde bija salīdzinoši zema. Turklāt situāciju saasina gan globāli faktori (dabasgāzes, ogļu un CO2 emisijas kvotu cenu pieaugumi), gan notikumi kaimiņos – Lietuvas noteiktie ierobežojumi elektroenerģijas importam no Krievijas un Baltkrievijas.

Arī agrāk enerģijas cenas ir bijušas ļoti svārstīgas un vairāki no iepriekš minētajiem faktoriem, kas ietekmē enerģijas cenu, ir mainīgi, piemēram, labvēlīgi laika apstākļi varētu palielināt alternatīvo enerģijas veidu pienesumu piedāvājumā, kā arī dati par nākotnes darījumiem energoproduktiem norāda, ka tirgus sagaida to cenu sarukumu.

Tuvākajos mēnešos vēl saskarsimies ar salīdzinoši strauju cenu pieaugumu, tomēr to ietekmējošo faktoru analīze liecina, ka nākamā gada laikā tas varētu mazināties.