Inflācija negrasās atkāpties

Lai gan enerģijas cenu ierobežošanai jau iepriekšējos mēnešos ir stājusies spēkā virkne valdības atbalsta pasākumu gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem, pārtikas cenas joprojām kāpj strauji. Cenas pieaug gan neapstrādātai pārtikai globālajā tirgū, tās palielina arī uzņēmēji, jo jādarbojas augstāku energoresursu cenu un arī augstāka nodarbināto atalgojuma vidē.

Zemāk atalgotos darbiniekus varētu iepriecināt minimālās algas celšana tuvākajos gados. Lai gan tas palīdz uzlabot pirktspēju tieši šajās iedzīvotāju grupās, jāatceras, ka lielāks atalgojums uzņēmējam ir papildus izmaksas. Nav mazsvarīgi, ka liela daļa no ienākumiem iedzīvotājiem, kas strādā par minimālo algu, tiek patērēta, nevis uzkrāta. No vienas puses, tas ir jauki un liek tautsaimniecībai aktīvāk darboties, no otras puses, ja atceramies ekonomikas pamatlikumus, lielāks pieprasījums un lielākas izmaksas uzņēmējiem nozīmē arī turpmāku spiedienu uz cenu kāpumu. Svarīgi ir arī tas, no kādiem avotiem uzņēmumi šo algu pieaugumu kompensēs. Versijas ir dažādas – jaunos izdevumus pārlikt uz preču un pakalpojumu pircējiem, proti, paceļot cenas, vai arī atsacīties no kādas savas peļņas daļas, kas vairumā nozaru, tiesa ne visās, Latvijā vēl ir gana liela. 

Savukārt, skatoties uz kaimiņvalstīm, Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu ir eiro zonas inflācijas līderos.

Pagaidām vēl visām valstīm nav publicēts saskaņotais patēriņu cenu indekss (inflācijas rādītājs, ko izmanto starptautiskai valstu salīdzināšanai), bet tā ātrais novērtējums liek domāt, ka Latvija pirmo reizi, kopš straujā cenu pieauguma sākuma, varētu ierindoties saraksta pirmajā vietā ar augstāko inflāciju. Augsta inflācija ir visā eiro zonā, bet pie mums tā pašlaik izjūtama visvairāk.