Inflācija – no augstas par vēl augstāku

Lai gan lielākā daļa februāra vēl tika pavadīta "mierīgās bažās" vien par pandēmijas atstāto ietekmi uz ekonomiku, cenu līmenis Latvijā pieauga strauji (8.7% kāpums, gads pret gadu). Inflācijas pieaugumu šajā mēnesī balstīja pārtikas un enerģijas cenu kāpums, turklāt sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos tas būs jūtams vēl spēcīgāk, paralēli jau tā sarežģītajai situācijai saistībā ar pandēmijas un energoresursu augsto cenu pārvarēšanu klāt nākot Krievijas iebrukuma Ukrainā radītajai postažai.

Februārī pieauga virkne administratīvi regulējamu tarifu, tostarp ūdens, kanalizācijas un siltuma tarifi vairākās apdzīvotās vietās. Dažās pilsētās tarifu pieaugums vēl gaidāms. Taču lielāku šo regulēto cenu, it īpaši dabasgāzes cenas kāpumu, kā arī elektrības rēķinu pieaugumu izjutīsim jau maijā, kad beigsies valsts atbalsta programma energoresursu cenu samazināšanai.

Februāra beigas un marta sākums atnāca ar vēl straujāku cenu pieaugumu atsevišķiem pārtikas produktiem un energoresursiem. Krievijas iebrukums Ukrainā iezīmējis gan iespējamus pārrāvumus piegādes ķēdēs, gan ekonomiskās sankcijas un lielas daļas tirgotāju un pircēju nevēlēšanos tirgoties ar Krievijā ražotiem produktiem. Savukārt pašreiz vietām redzamie tukšie plaukti atsevišķiem produktiem norāda uz papildu pieprasījumu pēc atsevišķām precēm, kas nepieciešamas atbalsta sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem vai kas pircējiem pašiem sniegtu drošības sajūtu. Šis augušais pieprasījums un bažas par Krievijas, Baltkrievijas un arī Ukrainas produktu pieejamību tirgū, arī globāli veicina dažādu preču, it īpaši pārtikas un energoresursu, cenu pieaugumu.

Ja iepriekš Latvijā paredzējām būtisku inflācijas samazinājumu šī gada nogalē, pašlaik izskatās, ka ar cenu pieaugumu nāksies sadzīvot ne tikai tuvākajos mēnešos, kad tas varētu būt izteiktāks, bet arī gada otrajā pusē. Taču tā ir pamatota cena, ko šajos ģeopolitiskajos apstākļos maksājam par savu brīvību.