Inflācija oktobrī: zelta rudens, zelta cenas? Ne gluži

Pērno rudeni iedzīvotāji Latvijā, tāpat kā daudzviet citur Eiropā, gaidīja ar bažām par to, kādu cenu pieaugumu nāksies piedzīvot tuvākajos mēnešos. Šogad, lai gan cenu līmenis lielai daļai produktu ir augstāks nekā pirms gada, ir atsevišķas preces un pakalpojumi, kam cenas tomēr ir kritušās. Piemēram, centralizētās siltumapgādes tarifi lielā daļā apdzīvoto vietu Latvijā ir zemāki nekā pirms gada. Jāatzīmē gan, ka daļa iedzīvotāju ilgstoši augstās inflācijas dēļ ir izjutusi pirktspējas kritumu un “nogurdinātajai pirktspējai” arī šie zemākie tarifi var likties gana sāpīgi, ņemot vērā, ka arī vairāki citi ikmēneša rēķini tomēr ir pieauguši. Pašlaik gan Latvijā atgriežamies pie tendences, ka vidējās algas kāpums ir straujāks par inflāciju, kas ļaus iedzīvotāju pirktspējai pamazām atgūties.

Ekonomikā bažas par nākotni ir diezgan ierasta situācija. Pat samērā mierīgos laikos pastāv riski, ka situācija var diezgan strauji mainīties. Pašlaik inflācijas līmenis Latvijā ir samērā zems, un sagaidām, ka tas saglabāsies zems arī gan tuvākajos mēnešos, gan nākamgad. Jāņem vērā, ka situācijas attīstība gan "tepat" Ukrainā, gan tāltālajos Tuvajos Austrumos var strauji sašūpot resursu cenas globālajos tirgos, kas nozīmētu straujāku inflāciju arī Latvijā. Tomēr nesenās cenu pieauguma krīzes devušas gana daudz mācību un palīdzējušas attīstīt instrumentus iedzīvotāju atbalstam, un, lai gan šādu strauju cenu pieaugumu negaidām un nevēlamies piedzīvot, salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku, esam daudz gatavāki stāties pretī šādai situācijai.

Lai arī aiz valsts robežām vietām savilkušies gana tumši mākoņi, iespējams, tuvāko gadu laikā saistībā ar cenu pieaugumu būs vairāk jālūkojas iekšzemes virzienā. Viens bieži pieminēts faktors ir algu pieaugums, kas izpaužas gan kā ražošanas izmaksu sadārdzinošs, gan pieprasījumu veicinošs faktors. Jau pašlaik Latvijā samērā strauji turpina augt pakalpojumu cenas, kur šī algu izmaiņu ietekme izpaužas visspēcīgāk. Daļu no pakalpojumu cenu pieauguma var skaidrot ar palielinātu pieprasījumu, atsevišķās nozarēs arī sarucis piedāvājums, jo kādi uzņēmumi neiztur pandēmijas laika pārbaudījumus. Visstraujāk pieaugušas cenas pakalpojumiem, kas saistīti ar atpūtu, savukārt lēnākais cenu pieaugums bijis ar komunikāciju saistītiem pakalpojumiem, kam pieprasījums pandēmijas laikā nebija tik svārstīgs.

Līdzīgas tendences ar straujāku pakalpojumu cenu kāpumu ir vērojamas arī citviet, arī mūsu kaimiņvalstīs. Tomēr kopumā Latvijas inflācija ir zem eirozonas vidējā līmeņa, tā ir zemāka arī nekā kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā.