Inflācija pierimst vien uz brīdi

Lai gan šī gada janvārī inflācija bija zemāka nekā iepriekšējā mēnesī (7.4% 2022. gada janvārī, 7.9% 2021. gada decembrī), tomēr tas vēl nenozīmē, ka inflācijas augstākais punkts ir aiz muguras. Valdības atbalsta pasākumu rezultātā patērētājiem samazinājās atsevišķu energoresursu cenas, nedaudz bremzējot arī kopējo inflācijas pieaugumu. Tomēr šie pasākumi ir īslaicīgi, tikai uz četriem mēnešiem, tādā veidā energoresursu cenu pieauguma ietekme uz inflāciju tiek vairāk nobīdīta uz gada vidu. Tiesa gan, tas nenozīmē, ka maijā sagaidāms cenu atlēciens šī brīža līmenī – līdz tam, iespējams, mainīsies tirgus cena. Lielākais energoresursu patēriņš Latvijā ir tieši ziemas mēnešos, tāpēc, pat cenai pakāpjoties, tas, lai gan ietekmētu inflācijas rādītājus, patērētāju maciņu tik strauji vairs netukšotu.  

 
Tomēr līdztekus enerģijas cenu pieaugumam šobrīd aktualitāti iegūst arī pārtikas cenu sadārdzinājums. Iespējams, tieši pārtikas cenas, būs šī gada karstā tēma. Pārtikas cenu pieaugums skaidrojams ar pieaugošām ražošanas izmaksām (tostarp enerģijas un darbaspēka izmaksu dēļ), kas sākotnēji atspoguļojās neapstrādātās pārtikas cenu pieaugumā, bet turpina virzīties tālāk pa pārtikas ražošanas ķēdi līdz patērētājam. Līdzīgi kā enerģijas cenas, arī pārtikas cenas aug visā pasaulē. 

Ņemot vērā, ka izdevumi pārtikai veido aptuveni ceturto daļu no patērētāju kopējiem izdevumiem Latvijā, pārtikas cenu pieaugumu iedzīvotāji, iespējams, izjutīs vēl sāpīgāk nekā enerģijas cenu kāpumu. Turklāt iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem pārtikas izdevumu īpatsvars viņu patēriņa groza ir vēl lielāks. Ko darīt Latvijas patērētājam, kuram nav iespējas mazdārziņā izaudzēt savu dilli un kartupeli? Nevaram gaidīt, ka valsts kompensēs visus iespējamos cenu pieaugumus, tomēr droši vien šī gada laikā arvien aktuālāks kļūs jautājums par atbalstu mazāk turīgajām iedzīvotāju grupām.