Inflācija saglabājas zema

Latvijā aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nedaudz pieauga degvielas cenas, bet elektrības un dabasgāzes cenas nedaudz saruka. Nelielas energocenu svārstības šurpu turpu ir ierastas un jāsaka, ka pašlaik uz to varam skatīties diezgan optimistiski – varēja būt arī trakāk. Globālo energoresursu cenas, sekojot notikumiem Tuvajos Austrumos, nedaudz pakāpušās, tomēr ne tuvu nav līdzvērtīgas pīķiem, ko piedzīvojām 2022. gadā. Protams, saspīlētā ģeopolitiskā situācijā šis ir nestabils līdzsvars, kas var ātri mainīties un izraisīt dažādu globālo resursu cenu pieaugumu, kā atskaņas tiešā veidā jūtam arī pie mums.

Pašmājās joprojām salīdzinoši strauji aug pakalpojumu cenas, it sevišķi tiem pakalpojumiem, kas ir darbaspēka intensīvi. Darbinieki ir vērtīgs un arvien dārgāks resurss, kas atspoguļojas arī šo pakalpojumu cenu dinamikā. Savukārt pierimis ir to pakalpojumu cenu pieaugums, kur būtisks ir citu resursu, tostarp pārtikas un enerģijas cenu devums gala izmaksās. Izņēmums gan ir ar transportu saistīti pakalpojumi, kam aprīlī, ņemot vērā sabiedriskā transporta biļešu cenu pārskatīšanu, vērojams krietns pieaugums. Lai gan atsevišķu pakalpojumu pieprasījums mēdz būt elastīgs, tomēr kopumā joprojām spēcīgais pakalpojumu cenu kāpums liecina, ka pašlaik šis pieprasījums nav būtiski mazinājies.

Arī tuvākajos mēnešos sagaidāms, ka vidējais cenu līmenis turpinās nedaudz pieaugt, tomēr izteiktāk iezīmējas atšķirības dažādu produktu cenās. Dažiem (tostarp atsevišķiem pārtikas produktiem un pakalpojumiem) tās saglabā vērā ņemamu pieaugumu, atsevišķiem citiem cenas pat nedaudz samazinās. To, cik ļoti katrs no mums izjutīs cenu pieaugumu tuvāko mēnešu laikā, ietekmēs, kādas preces un pakalpojumus galvenokārt patērējam un cik elastīgi spējam tos aizstāt gadījumā, ja kādu produktu cenas pieaug nesamērīgi, bet citas – samazinās.