Inflācija saglabājas zema, patērētāju optimismam augot

Gada inflācija decembrī Latvijā saglabājās zema un bija 1.6%. Salīdzinājumā ar novembri patēriņa cenu vidējais līmenis nemainījās.

Pieauguma virzienā to ietekmēja neapstrādātās pārtikas cenu kāpums, kā arī degvielas cenu paaugstināšana Latvijā (lai arī tika piedzīvots ASV dolāra kursa kritums un pasaulē naftas produktu cenas bija noturīgas).

Atsevišķās pašvaldībās pieauga siltumenerģijas cenas (piemēram, Ventspilī, kur to nenosaka dabasgāzes cena). Svētku sezonas ietekmē nedaudz sadārdzinājās atsevišķi pakalpojumi, kuru cenas nav regulētas (galvenokārt ēdināšanas un viesnīcu), tomēr kopumā pakalpojumu cenas bija stabilas. Pakalpojumu sniedzēji (atšķirībā no tirdzniecības nozares) patērētāju noskaņojuma uzlabošanos decembrī vēl acīmredzot vērtēja piesardzīgi. Nepārtikas preču cenas samazināja mēneša inflāciju, tostarp apavu cenas, sākoties sezonas izpārdošanām, jau decembrī saruka par 5.3%.

Tikmēr piedāvājuma faktoru spiediens uz inflāciju Latvijā nepastiprinās: visai stabilās pasaules naftas un pārtikas preču cenas neprovocē cenu kāpumu iekšzemē, turklāt iepriekšējo mēnešu naftas produktu cenu līmenis ir labvēlīgi ietekmējis arī 9 mēnešu vidējo mazuta cenu, no kuras atkarīgi dabasgāzes tarifi Latvijā. AS "Latvijas Gāze" decembrī publicētajās prognozēs janvārī un februārī paredz nelielu dabasgāzes tarifu samazinājumu visām patērētāju grupām, un tas labvēlīgi ietekmēs arī siltumenerģijas ražotāju un citu nozaru izmaksu dinamiku tuvākajos mēnešos.

Janvārī kļūst aktīvākas arī sezonas preču izpārdošanas, kas tuvākajā laikā labvēlīgi ietekmēs nepārtikas preču cenu līmeni. Janvāra sākumā aktuālas ir pēcsvētku izpārdošanas precēm, ko svētku dēļ tirgotāji sagādājuši lielākā daudzumā.

Gada vidējā inflācija 2012. gadā bija 2.3%, un samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu galvenokārt noteica piedāvājuma puses faktori, savukārt pieprasījuma puses ietekmi arvien ierobežoja samērīga algu un darba ražīguma dinamika. 2013. gada vidējās inflācijas līmenis varētu būt pat nedaudz mazāks nekā 2012. gadā – daļēji bāzes faktoru ietekmē, bet daļēji arī nedaudz lēnākas gaidāmās tautsaimniecības izaugsmes dēļ.

Vidējā termiņā tautsaimniecības izaugsme un pakāpenisks pirktspējas pieaugums varētu atjaunot pieprasījuma ietekmi uz inflāciju, un tas noteiks tālāku cenu līmeņa izlīdzināšanos ar vidējo Eiropas Savienības valstu līmeni, tādējādi inflācijas līmenis nedaudz pārsniegs to, kāds vērojams valstīs ar augstāku ienākumu līmeni. Tomēr straujam un tautsaimniecības izaugsmi bremzējošam inflācijas kāpumam patlaban ekonomisko priekšnoteikumu nav, un to nosaka līdzsvarotāka tautsaimniecības attīstība.