Inflācija sarūk, no straujāka krituma attur enerģijas un pārtikas cenas

Inflācijas līmeni, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, lielākoties ietekmējis pārtikas un enerģijas cenu pieaugums, kā arī ir novērojama netipiska sezonalitāte atsevišķām preču un pakalpojumu grupām.

Pasaules pārtikas cenu indeksa [1] pieaugums gada laikā septembrī sasniedza 4.3%, kur piena cenu indekss pieredzējis visstraujāko kāpumu (26.7%). Lai arī saikne ar indeksu nav viennozīmīga, šāda mēroga pieaugums un reģionāli augsts pieprasījums pēc piena produktiem būtiski ietekmējis arī piena produktu (+14.9%) un pārtikas gada cenu līmeni Latvijā kopumā (+6.1%). Vērts pieminēt arī mēneša cenu izmaiņas, jo pirmo reizi kopš marta kritumu piedzīvoja sviesta cenas. Savukārt dārzeņu un graudaugu cenas piedzīvojušas netipiski lielu kritumu, piemēram,  graudaugu cenu kritumu veicināja labā graudaugu raža Krievijā.

Starp sezonālām izmaiņām jāizceļ cenu pieaugums apaviem un apģērbam, kas ir mazāks nekā vidēji pieredzēts iepriekšējos gados. Arī citas sezonalitātes tendences septembrī piedzīvoja cenu kritumu, piemēram, lētākas cenas bija starptautiskajam tūrismam (avioreisiem, ceļojumu kompleksiem piedāvājumiem (package deals)). Šādas izmaiņas varētu skaidrot ar patērētāju tendenci palielināt uzkrājumus, par ko liecina arī Eiropas Komisijas patērētāju noskaņojuma aptaujas jaunākie dati.

Septembris noslēdzis arī 3. ceturkšņa naftas cenu kāpumu, sasniedzot 2015. gada jūlija cenu līmeni ($59.02 par barelu). Cenu kāpuma pamatā ir naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) politikas un orkāna Hārvijs postījumu iespaidā ievērojami sašaurinātais piedāvājums.

Lai arī, atgūstoties no orkāna radītajiem zaudējumiem, naftas ieguve un pārstrāde ASV dienvidu piekrastē ir atjaunota, globāli valda neskaidrība ap OPEC ierosināto naftas ieguves ierobežojuma politiku,  gūstot atbalstu no jaunām valstīm (Krievijas, Venecuēlas) un paužot ierobežojumu termiņa iespējamu pagarināšanu līdz pat 2018. gada beigām. Pagaidām  ir pārāk daudz neatbildētu jautājumu, lai viennozīmīgi noteiktu naftas cenas virzienu ilgtermiņā. Tomēr no OPEC puses ir signāli par tirgus līdzsvara punkta tuvošanos. Tas liek domāt, ka būtiski kāpumi naftas cenās tuvākajā laikā nav gaidāmi.

Globālais naftas cenu kāpums atspoguļojas arī degvielas cenās - vidējā degvielas cena septembrī bija €1.136 par 95. markas benzīnu un €1.011 par dīzeļdegvielu, kas ir kāpums par attiecīgi 4.2% un 3.8% kopš augusta.

Kopumā septembra gada inflācijas galvenais cenu pieauguma ietekmes faktors ir bijis enerģijas kāpums, bet samazinājumu ietekmēja neapstrādātās pārtikas (graudaugu, dārzeņu, u.c.) cenas septembrī. Pamatinflācijas pieaugums temps vērtējams kā stabils un nav pamata salīdzinājumam ar pirmskrīzes gadu pieprasījuma puses ekonomikas pārkaršanu [2].