Inflācija zema, bet cenas kā Eiropā?

Inflācija Latvijā jau nedaudz ilgāk par gadu bijusi zem 2 %, šo robežu nedaudz pārsniedzot vien šajā pēdējā mēnesī. Tomēr inflāciju varētu raksturot kā vairāk matemātisku parādību, jo tā tiek rēķināta kā cenu pārmaiņas gada laikā. Savukārt  psiholoģiski vieglāk uztverams varētu būt cenu līmenis, nevis inflācija. Ieejot veikalā un redzot iemīļotos produktus, kuriem cena ir krietni augstāka nekā pirms pandēmijas, grūti izprast zemos inflācijas rādītājus un noticēt tiem. Tomēr tā kā straujākais cenu kāpums notika nevis pēdējā gada laikā, bet gan 2022. gadā, cenu līmenis ir izmainījies, bet inflācijas līmenis pašlaik ir zems. Lai cenu līmenis nokristos iepriekšējos līmeņos, būtu nepieciešama deflācija, tomēr tādu pašlaik neprognozējam un arī ekonomikas veselībai deflācija nebūtu labvēlīga.

Pirms sākt domāt, ka “viss ir slikti”, jāatceras, ka cenas nav vienīgās, kas mainās laika gaitā. Gan vidējā, gan minimālā alga Latvijā kopš 2019. gada ir pieaugusi par aptuveni 60 %. Cenas šajā laikā augušas mazāk – par nepilniem 35 %. Savukārt saistībā ar argumentu, ka pie mums cenas ir kā Eiropā, ieskatoties datos jāsecina, ka cenu līmenis pārtikai un apģērbam tiešām ir līdzvērtīgs Eiropas Savienības vidējam līmenim, bet pakalpojumu cenas Latvijā ir būtiski zemākas, tiem cena vidēji ir vien divas trešdaļas no Eiropas Savienības vidējā cenu līmeņa.

Ja gribas visu redzēt drūmos toņos, var atlasīt tam atbilstošus faktus un tā pamatot savu viedokli. Tomēr skatoties plašāk – jā, cenu līmenis ir pieaudzis, bet tajā pašā laikā auguši arī iedzīvotāju ienākumi, turklāt cenu pieaugums arī tuvākajos gados sagaidāms mērens, ļaujot iedzīvotāju pirktspējai vēl vairāk nostiprināties.