Inflācijas frontē bez pārmaiņām

Pašlaik saistībā ar cenu pieaugumu iestājies relatīvs miers – globālās resursu cenas ir salīdzinoši zemas, savukārt iekšzemē, lai gan pakalpojumu cenu pieaugums ir spēcīgs, vidējais cenu līmenis būtiski nepieaug, atsevišķos mēnešos pat mazinās.

Lai arī varētu uzskaitīt krietni daudz faktoru, kāpēc situācija inflācijas jomā ir mierīga, jāatceras, ka ar inflāciju joprojām esam frontē, ne kūrortā.

Pirmkārt, cenu pieaugums būtiski atšķiras dažādām produktu grupām. Ja pašlaik no uzmanības epicentra nozudušas pārtikas un enerģijas cenas, pakalpojumu cenu pieaugums negrasās mazināties. Tas var nozīmēt gan ilgstošāku ietekmi uz kopējo cenu pieaugumu, gan to, ka, pakalpojumu cenām turpinot pieaugt, atsevišķi pakalpojumi var kļūt mazāk pieejami iedzīvotājiem ar relatīvi zemākiem ienākumiem. 

Otrkārt, algu pieaugums Latvijā joprojām saglabājas spēcīgs. Plānotā publiskā sektora algu pieauguma ierobežošana mazinās spiedienu uz vispārējā algu līmeņa pieaugumu. Tomēr algu pieaugums, lielāks par inflāciju, nozīmē pirktspējas uzlabošanos. Taču straujš algu pieaugums var ietekmēt cenu pieauguma, it īpaši pakalpojumu sektorā, noturību un vēl vairāk palielināt nevienlīdzību dažādu iedzīvotāju grupu starpā.

Treškārt, lai arī varam bažīties par potenciālu cenu pieaugumam, nevaram piemirst arī grāvi ceļa otrā pusē: arī vidējais cenu pieaugums tuvs nullei nav tas, ko vēlamies redzēt ilgtermiņā. Pašreiz gan prognozēs deflācijas draudus nesaskatām.

Tā nu arī turpmāko mēnešu un gadu plānā paliek – balansēt gan kopējo, gan atsevišķu produktu grupu cenu pieaugumu ar mērķi izvairīties no pārmērībām gan plusu, gan mīnusu virzienā.