Izaugsme veselīga, bet jāpieskata, lai neklibotu

Tomēr, no otras puses, līdztekus labvēlīgām norisēm (piemēram, investīciju un pirktspējas gada pieaugums) vērojamas atsevišķas nelīdzsvarotības pazīmes: kā attīstību kavējošu faktoru uzņēmēji sākuši biežāk minēt darbaspēka trūkumu. Tas iezīmē spiedienu uz algu un cenu pieaugumu, kas var nelabvēlīgi ietekmēt konkurētspējas attīstību. Vājāka konkurētspēja savukārt nozīmē, ka uzņemtais izaugsmes temps vidējā laika periodā var nebūt noturīgs.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 3. ceturkšņa ekonomisko izaugsmi sakrīt ar ātro novērtējumu (6.2% gada pieaugums pēc izlīdzinātiem datiem). Lielākā daļa nozaru šogad attīstās straujāk nekā pērn. Pēc pērnā gada krituma – būvniecība aug īpaši strauji, tomēr ar pieejamo darbaspēku pēkšņu kāpumu ir grūti nodrošināt.

No aktuālajām vakancēm, kas reģistrētas Nodarbinātības valsts aģentūrā, apmēram ceturtdaļa ir dažādās profesijās tirdzniecības, būvniecības un nekustamā īpašuma attīstības nozarēs. Šajās nozarēs darbaspēka nepieciešamība tuvākajā laikā varētu vēl augt, uzturot augšupvērstu risku atalgojumam kāpumam.   Turklāt arī valdības lēmums par minimālās algas pieauguma apmēru neizriet no uzņēmumu spējas atbilstoši kāpināt produktivitāti, taču turpina veicināt patēriņa kāpumu, ko jau veicina arī iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšana.

No šī redzams, ka tautsaimniecības attīstības "klibā kāja" ir piedāvājuma puse, kuras stiprināšanā jāiegulda vairāk, lai uzturētu konkurētspēju un spētu saglabāt uzņemto ekonomiskās izaugsmes tempu.

No izlietojuma puses investīcijas jau pārņēmušas privātā patēriņa stafeti kā tautsaimniecības virzītājspēks. Tomēr pat ar investīciju kāpumu par 20% un to īpatsvara tautsaimniecībā pieaugumu līdz aptuveni 20% tas vēsturiskā skatījumā saglabājas zems.

Lai gan gaidāms, ka investīcijas turpinās augt, tomēr svarīga ir arī to struktūra. Vēl pirmā pusgada dati uzrādīja, ka turpina sarukt investīciju apjoms mašīnās un iekārtās, tādējādi, piemēram, preces eksportējošo nozaru attīstībai veidojas vājš atspēriena punkts.

Latvijas preču un pakalpojumu eksports turpina pieaugt, taču gada pieauguma temps bremzējas. Noturīga izaugsme galvenajās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs un cenu kāpums pasaules tirgū, ir turpinājis sekmēt Latvijas eksporta vērtības kāpumu. Tāpat pasaules izaugsmes prognozes jaunākajos starptautisko institūciju vērtējumos ir uzlabotas. Tas ļauj cerīgi raudzīties eksporta attīstības virzienā,  tomēr izmaksu konkurētspējas aktualitāte nemazinās.

Lai gan šobrīd investīciju pieauguma devums iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumā jau pārsniedz privātā patēriņa devumu, privātais patēriņš turpina stabili augt. Pirmās norādes par tālāko patēriņa attīstību varam gūt no šīsdienas mazumtirdzniecības datiem par oktobri, kuros gada pieaugumā ap 2/5 saglabājas pirkumu, kas saistīti ar mājokli, devums, kas iezīmē rocības pieaugumu. Kopumā mazumtirdzniecības pieaugums ir straujāks nekā pērn, taču mazumtirdzniecība aug lēnāk nekā tautsaimniecība kopumā un lēnāk nekā privātais patēriņš. Iespējams, tas norāda, ka vairāk tiek patērēti pakalpojumi vai veidoti uzkrājumi. Tas būtu raksturīgi stabilam ienākumu pieaugumam:  3. ceturkšņa algu dati liecina, ka bruto algas gada kāpums saglabājas augsts (lai gan 3. ceturksnī palēninājās no 8.7% uz 7.5%) un pirktspējas kāpums (neto reālās algas pieaugums) ir 3.7%.

Lai Latvijas tautsaimniecības attīstība nesāktu līdzināties uz uguns atstātam katliņam, kurā ieliets piens, ir jāatceras to pieskatīt, lai rezultāts būtu tāds, kādu esam vēlējušies, laikus pamanot nelīdzsvarotību veidošanos.

Attēls. IKP pieaugums