Izredžu vērtējums balsta tēriņu, uzkrājumu izmaiņas, veicinot tirdzniecību

Pirms mēneša publicētais mazumtirdzniecības apgrozījums - 4% kāpums janvārī salīdzinājumā ar decembri - bija patīkama ziņa, kam februārī seko mērens kritums (0.9%), decembra rādītājam joprojām paliekot zemākajam sezonāli izlīdzinātajam pārdošanas apjoma līmenim salīdzināmās cenās.

Pozitīvās pārmaiņas mazumtirdzniecībā kopš janvāra galvenokārt noteikušas pārmaiņas iedzīvotāju uzvedībā: līdz ar pozitīvāku tautsaimniecības attīstības un savu ienākumu nākotnes novērtējumu, mazāk ierobežoti tēriņi un procentuāli mazāk ietaupīts "nebaltai dienai", taču augstais un pagaidām kāpjošais bezdarba līmenis joprojām ievērojami bremzē privāto patēriņu.

Gada izteiksmē pārdošanas apjomi joprojām ir mazāki nekā gadu iepriekš: salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri mazumtirdzniecības apgrozījums saruka par 13.3%. Jāteic, ka bāzes dēļ šis negatīvais rādītājs pēdējos mēnešos ir ļoti strauji samazinājies - ja atminamies, tad 2009. gadu caurvija vidēji 30 ‑ 35% kritums ik mēnesi.

Marta operatīvie rādītāji ļauj cerīgi raudzīties uz turpmāko attīstību.

1. Pozitīvas pārmaiņas joprojām demonstrē patērētāju noskaņojuma indekss, kas martā uzlabojies vēl par 6 punktiem salīdzinājumā ar februāri, savukārt salīdzinājumā ar decembri izaugsme veido jau 20 punktus.

2. Martā ļoti straujš uzlabojams vērojams arī mazumtirdzniecības uzņēmumu aptauju rezultātos. Pašu tirgotāju finanšu rezultāti gan lielā mērā atkarīgi no preču segmenta (piemēram, vājš pieprasījums saglabājas ilglietojuma un luksus precēm), kā arī veiktajiem optimizācijas pasākumiem un mārketinga aktivitātēm.

3. Salīdzinoši stabili ir akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu ieņēmumi valsts budžetā martā.