Izsalkušam viss gardi vārīts*

Septembra norises banku un kredītu saņēmēju attiecībās apstiprināja senā latviešu sakāmvārda "Izsalkušam viss gardi vārīts" patiesību. Pat nelielais izsniegto kredītu kāpums pēc aizdevumiem izsalkušajai tautsaimniecībai vērtējams kā kārtējais gardais kumoss, kas stiprinās Latvijas ekonomikas veselību. Septembrī pieauga gan kopējais iekšzemes kredītportfelis un no jauna izsniegto kredītu apjoms, gan arī nefinanšu sabiedrību kreditēšana. Nedaudz augot uzņēmumu banku kontos esošajiem līdzekļiem, palielinājās arī banku piesaistīto noguldījumu atlikums.

Banku iekšzemes kredītu atlikums septembrī palielinājās par 0.2%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem palielinoties par 0.1%, kredītiem finanšu iestādēm – par 2.2% un patēriņa kredītiem mājsaimniecībām - par 0.3%. Jau ceturto mēnesi vienā tempā (par 0.2%) saruka mājokļa kredītu atlikums. Kopējo iekšzemes kredītu gada pieauguma temps septembrī sasniedza 2.0%, tostarp nefinanšu sabiedrībām izsniegto – 0.1%, savukārt mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada krituma temps samazinājās līdz 2.7%. Pievēršoties no jauna izsniegtajiem kredītiem (neskaitot pārskatītos kredītus), to apjoms septembrī par 12.3% pārsniedza augusta un par 34.7% - pērnā gada septembra rādītāju.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi septembrī palielinājās par 0.1%, to gada kāpuma tempam veidojot 9.7%. Uzņēmumu noguldījumi palielinājās par 0.3% (gada pieauguma temps 13.0%), bet mājsaimniecību noguldījumi praktiski nemainījās (gada pieauguma temps 7.0%).

Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 septembrī nedaudz pieauga. Eiro zonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs saruka par 0.1%, toties noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu palielinājās par 1.2% un noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem – par 0.5%. Kopumā Latvijas devums eiro zonas M3 auga par 0.1% un par 9.0% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni. 

Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Avots: Latvijas Banka

Kreditēšanas pieauguma atjaunošanās un mērena noguldījumu kāpuma saglabāšanās veicinās turpmāku ekonomikas stabilitāti un tālākai tautsaimniecības attīstībai nepieciešamās investīcijas. Arī 2016. gada septembrī veiktais banku kreditēšanas apsekojums liecina, ka situācija kredītu tirgū ir iedrošinoša – 3. ceturksnī un prognozējami 4. ceturksnī kredītu standarti ir nemainīgi, savukārt kredītu pieprasījums gan no uzņēmumu, gan no mājsaimniecību puses 3. ceturksnī audzis, un gaidāms neliels tā kāpums arī 4. ceturksnī. Vispārējais tirgus dalībnieku noskaņojums saglabājas pozitīvs, turpināsies arī Eirosistēmas atbalstošās monetārās politikas ietekme ar zemo procentu likmju līmeni, tādēļ ir pamats gaidīt tālāku kreditēšanas rādītāju atveseļošanos. Tostarp kredītportfeļa gada pieaugums nefinanšu uzņēmumiem jau atjaunojies, un ir pamats nākamajā gadā gaidīt arī kāpumu mājsaimniecību kreditēšanas jomā. Uzņēmumu kredītportfeļa kāpumu lielā mērā veicinās Eiropas Savienības fondu aktīva izmantošana, bet mājsaimniecību kreditēšanas atjaunošanos - valdībai turpinātā mājokļa kreditēšanas atbalsta programma, augoša nekustamā īpašuma tirgus aktivitāte un patēriņa kreditēšanas kāpums.

* Latviešu sakāmvārds