Janvārī piedzīvots Latvijas ārējās tirdzniecības aktivitātes kritums

2013. gada janvārī Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums saruka, eksportam samazinoties par 4.6%, bet importam par 4.1% salīdzinājumā ar decembri. Ārējās tirdzniecības aktivitātes kritumu noteica gan sezonālie faktori, gan vājāks ārējais pieprasījums. Gada izaugsmes tempi joprojām ir pozitīvi: eksportam gada laikā pieaugums par 11.7%, bet importam - par 3.2%. Tādejādi Latvijas preču ārējās tirdzniecības bilance turpināja uzlaboties, apliecinot Latvijas ražotāju konkurētspējas noturību.

Preču eksportā janvārī pozitīvs gada pieaugums saglabājās koksnei, minerālproduktiem, augu valsts un pārtikas produktiem, mehānismiem un elektroiekārtām, bet samazinājumu piedzīvoja parastie metāli un to izstrādājumi. Latvijas eksporta tirgus daļu augšupejošā dinamika un konfidences rādītāji liecina, ka eksporta pieaugums un eksporta nozīme tautsaimniecības struktūrā arī 2013. gadā saglabāsies, tomēr turpmāk gada pieauguma temps būs nevienmērīgs ar tendenci samazināties augstās sasniegtās bāzes un aizvien salīdzinoši vājā ārējā pieprasījuma dēļ.

Janvārī salīdzinājumā ar decembri pieauga apģērbu, apavu, tekstila izstrādājumu, koksnes, parastā metāla un tā izstrādājumu ievedums. Preču imports samazinājās sezonālu faktoru ietekmē (graudaugu, augļu importa kritums), bet tajā pašā laikā bija vērojams vairāku patēriņa preču importa kāpums, ko varēja veicināt vairāki faktori: nodarbinātības un atalgojuma kāpums, zemā inflācija, gada sākumā samazinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas palielināja algu pēc nodokļiem, kā arī sezonas preču izpārdošanas akcijas. Turpmāk patēriņa preču importā gaidāms mērens pieaugums. Līdz ar eksporta pieauguma tempu samazināšanos arī preču importā vērojama pieauguma bremzēšanās, jo importa struktūrā lielāko īpatsvaru veido tieši starppatēriņa preces. Pienesumu starppatēriņa un kapitālpreču importā turpmāk varētu nest vairāku 2012. gada nogalē uzsāktu nozīmīgu investīciju projektu realizācija, piemēram, Krievu salas infrastruktūras attīstības projekts un ostas aktivitāšu pārcelšana no Rīgas centra, Rīgas pils rekonstrukcija, sporta halles būvniecība Salaspilī u.c., tāpat 2013. gadā plānotie projekti, piemēram, Valsts mākslas muzeja rekonstrukcijas uzsākšana, jaunas tramvaja līnijas ieviešana Liepājā, AS "Valmieras stikla šķiedra" ražotnes būvniecība, "Fortum" biomasas koģenerācijas stacijas celtniecība Jelgavā, 3D tehnoloģiju rūpnīcas izveidošana Ventspilī u.c. Daži no šiem projektiem var nest pienesumu tuvākā perspektīvā importa, bet tālākā nākotnē arī eksporta pieaugumā.

Lai gan janvāra datus nevar raksturot kā signālu ārējās tirdzniecības attīstības tendenču maiņai, tomēr par turpmākajos mēnešos sagaidāmo eksporta un importa gada pieauguma tempu bremzēšanos liecina rūpnieciskās produkcijas dažu galveno eksporta preču grupu realizācijas svārstības ārējos tirgos 2012. gada beigās. Arī janvāra dati uzrāda, ka lielākās apstrādes rūpniecības nozarēs pieauguma tempi, salīdzinot ar decembri, ir bijuši negatīvi, tajā skaitā arī dažās eksporta preču ražojošajās rūpniecības nozarēs (piemēram, koksnes un ķīmiskās rūpniecības).

Arī 2013. gadā Latvijas ekonomikas attīstība būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, bet nenoteiktība par globālās ekonomikas attīstības perspektīvām liek piesardzīgi vērtēt Latvijas preču eksporta izaugsmi 2013. gadā. Tomēr jāpiemin, ka Eiropas Komisijas (EK) publicētie konfidences rādītāji liecina, ka februārī eksporta pasūtījumu apjoma novērtējums uzlabojies, arī EK rādītājs par rūpnieku noskaņojumu uzlabojies ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, kas varētu norādīt uz pakāpenisku ekonomiskās situācijas uzlabošanos.

Kā viens no faktoriem, kas veicina eksportējošo uzņēmumu attīstību, ir ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI). Tomēr šā gada sākumā lielākās ĀTI veiktas pārsvarā nekustamo īpašumu, tirdzniecības un pakalpojumu sfērās, kas neveicina ražošanas attīstību ilgtermiņā. Līdz ar to, lai vairotu Latvijas pievilcību industriālo investīciju jomā, nepieciešams turpināt īstenot uzsāktās strukturālās reformas (tajā skaitā nodokļu politikas, izglītības un publisko iepirkumu jomā, tiesu sistēmā, kā arī enerģētikas politikā).