Janvāris – mēnesis ar tradicionāli zemāku ārējo tirdzniecību

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2015. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma vērtība salīdzinājumā ar decembri saruka par 9.3%, eksportam un importam samazinoties attiecīgi par 3.0% un 14.2%. Janvāris parasti ir ar zemāku ārējās tirdzniecības aktivitāti kā pārējie gada mēneši, un arī šī gada pirmais mēnesis nebija izņēmums. Ārējās tirdzniecības aktivitātes krituma pamatā bija gan sezonalitāte, gan joprojām vājais ārējais pieprasījums. Gada izaugsmes tempi preču tirdzniecībā bija atšķirīgi: eksportam gada laikā kāpums par 5.4%, bet importam kritums par 3.5%.

Preču eksporta gada izaugsmi pozitīvi ietekmēja eksporta pieaugums mehānismiem un elektroierīcēm, celtniecības materiāliem, minerālproduktiem, poligrāfijas un papīra izstrādājumiem, tekstila materiāliem (vilna), mēbelēm un parastiem metāliem (dzelzs atkritumu un lūžņu eksports uz Turciju).  Salīdzinājumā ar 2014. gada decembri lielākais kāpums janvārī bija parasto metālu un to izstrādājumu eksportā. Pieaugums bija arī koksnes, augu valsts un minerālproduktu eksportā. Savukārt lielākais kritums salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri bija pārtikas produktiem – attiecīgi par 44.0 milj. EUR. Vislielākā ietekme bija šo preču eksporta samazinājumam uz Krieviju par 26.8 milj. EUR, t.sk. stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem - par 20.0 milj. EUR.

Preču imports saruka galvenokārt sezonālu faktoru ietekmē - kritums ir bijis graudaugiem, augļiem un celtniecības materiāliem. Savukārt naftas un ar to saistīto energoresursu cenu kritums, kā arī samērā siltā ziema, kā rezultātā saruka siltumenerģijas patēriņš, noteica minerālproduktu, t.sk., elektroenerģijas importa vērtības samazināšanos. Janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri bija vērojams atsevišķu patēriņa preču, piemēram, apģērbu, apavu un tekstila izstrādājumu importa pieaugums, ko galvenokārt noteica sezonas preču atlaides un netipiski siltā ziema ar mazākiem apkures rēķiniem.

Līdz šim Latvijas apstrādes rūpniecības izlaides un eksporta reālie apjomi nav būtiski mazinājušies ne ekonomisko sankciju rezultātā, ne Krievijas ekonomikas vājināšanās dēļ, tomēr zināma stagnācija ir vērojama gan apstrādes rūpniecībā, gan eksportā. Arī Eiropas Komisijas apkopotie dati liecina par rūpniecības nozaru pesimismu, jo vērtējums par veiktajiem pasūtījumiem kopumā un eksporta pasūtījumiem ir pasliktinājies, kas liecina par salīdzinoši vājo pieprasījumu un konkurences saasināšanos. Lai gan janvāris vēl īsti neraksturo ārējās tirdzniecības turpmākās attīstības tendences, tomēr par turpmākajos mēnešos sagaidāmo eksporta un importa attīstību vēl pozitīvi ļauj domāt fakts, ka apstrādes rūpniecībā gada pieaugums saglabājās vairākās lielajās ar eksportu saistītajās nozarēs, piemēram, elektronisko iekārtu, mēbeļu ražošanā un kokrūpniecībā. Kokapstrāde bija viens no galvenajiem apstrādes rūpniecības un eksporta dzinējspēkiem pagājušajā gadā, un jaunākie dati liecina par tendences turpināšanos arī šogad. Iepriekšējā gadā kokrūpnieki ir veikuši investīcijas nozares attīstībā, plānojot investēt arī šogad, kas savukārt dod iespēju palielināt augstas pievienotās vērtības produktu īpatsvaru šajā nozarē un eksportā.

Arī nākotnes prognozes metālu ražošanas attīstībai ir diezgan pozitīvas. Pirmkārt, jau trešo mēnesi pēc kārtas uzlabojas ES kopējais ekonomikas sentimenta indekss, tostarp būvniecības nozarē, veicinot koksnes, metāla un citu būvmateriālu eksportu uz ES. Otrkārt, februāra vidū testa režīmā, bet martā oficiāli, ražošanu atsāka AS "KVV Liepājas metalurgs" un februāra nogalē jau tika saražota pirmā gatavās produkcijas krava (15 000 tonnu tērauda armatūras), ko martā plānots eksportēt uz Alžīriju.

Pateicoties pasaules tendencēm, kas arvien vairāk liek pievērsties veselīgam dzīvesveidam un palielina pārtikas kvalitātes nozīmi, pārtikas nozares īpatsvars Latvijas eksportā ar katru gadu turpina palielināties. Pagājušais gads lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportētājiem sagādāja diezgan daudz raižu: gan ar straujo cenu kritumu, gan ar Krievijas noteikto pārtikas produktu embargo. Arī 2015. gads šai nozarei nesolās būt viegls: piena kvotu atcelšana un zemās piena cenas ES un līdz ar to konkurences pieaugums ES valstu vidū, kā arī jaunu alternatīvu tirgu meklēšana, lai kompensētu Krievijas pieprasījuma kritumu. Tomēr pārtikas nozares uzņēmumi ne vienreiz vien ir saskārušies ar dažādiem ierobežojumiem, t.sk. no Krievijas puses, un tāpēc ir gatavi pielāgoties jaunajai situācijai un strādāt arī alternatīvos tirgos. Būtisku ieguldījumu reputācijas un konkurētspējas veicināšanā jau veicis AS "Rīgas Piena kombināts", kas pirmais Latvijā saņēmis specifisku produkcijas drošības sertifikātu - FSSC 22000, kas apliecina uzņēmuma atbilstību starptautiskajiem standartiem, un ir ļoti nozīmīgs solis uzņēmuma eksporta tirgu attīstīšanā. Tuvākajā laikā šādu sertifikātu varētu saņemt arī AS "Valmieras piens". Medijos ir arī izskanējušas ziņas, ka Krievija apsver iespēju ļaut dažām ES valstīm (cerams, ka to starpā ir arī Latvija) atsākt pārtikas eksportu un šī vienošanās attiektos uz delikatesēm, atsevišķiem piena un gaļas produktiem, aptverot gan tradicionālos, gan nišas produktus. Arī graudu eksportā situācija vērtējama kā perspektīva, jo graudu patēriņš joprojām turpina augt.

Starptautisko vērtējumu uzlabojums (2015. gada 13. februārī starptautiskā reitingu aģentūra „Moody's” paaugstināja Latvijas kredītreitingu no „Baa1” uz „A3”, nosakot  stabilu kredītreitinga nākotnes prognozi) varētu palielināt arī investīciju aktivitāti ražošanas sektorā, kas nepieciešama eksporta potenciāla paaugstināšanai. Būtiski ir arī veidot mērķtiecīgus valsts un pašvaldību ieguldījumus ražošanas infrastruktūrā, lai vairotu Latvijas pievilcību industriālo investīciju jomā.