Jaunākie apstrādes rūpniecības dati nerosina optimismu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms martā salīdzinājumā ar februāri (izņemot sezonālo ietekmi) samazinājās par 2.2%. Gada pieauguma temps kļuva negatīvs (mīnus 5.7%). Nozīmīgi negatīvi gada pieauguma tempi pēdējo reizi bija vērojami 2009. gada decembrī. Tikmēr kopējās rūpniecības saražotās produkcijas apjoms (iekļaujot enerģētiku un ieguves rūpniecību) ir palielinājies par 0.7%, ko noteica relatīvi aukstais marts (4.2 grādi zem normas), kas nodrošināja izlaides pieaugumu enerģētikā.

Ņemot vērā AS "Liepājas metalurgs" finansiālās problēmas, negatīvā tendence metālu nozarē (mīnus 36.1% salīdzinājumā ar 2012. gada martu) bija sagaidāma. Salīdzinājumā ar februāri metālu ražošanas apjomi martā gan nedaudz pieauga (par 4.1%), tomēr, balstoties uz operatīvo informāciju, aprīlī tie, visticamāk, strauji samazināsies. Negatīvi turpina pārsteigt farmācija, taču, sākoties otrajam ceturksnim, straujākais prognozētais ražošanas jaudu noslodzes pieaugums vērojams tieši šajā nozarē, kas norāda, ka turpmākajos mēnešos izlaides apjomi varētu palielināties. Kokmateriālu nozarē vērojams kritums, ko noteica negatīvi ārējā pieprasījuma faktori un zāģmateriālu trūkums. Marta izlaide ķīmiskajā rūpniecībā ir samazinājusies, kas, iespējams, saistāms arī ar ugunsgrēku Olaines ķīmiskajā rūpnīcā.

Apstrādes rūpniecības sarukumu varētu dēvēt par likumsakarīgu, ņemot vērā pēdējā laika attīstības tendences Eiropas ekonomikā. Jau ilgstoši pasliktinās Eiropas Savienības apstrādes rūpniecības izlaides dati, un arī konjunktūras rādītāji nenorāda uz būtisku situācijas uzlabošanos.

Jaunākie kopējā PMI (Purchasing Manager's Index - Iepirkuma vadītāju indekss) rādītāji[1] atkal liecina par aktivitātes krišanos eiro zonā[2]. Ražošanas sektorā aprīlī tika reģistrēta straujākā samazināšanās pēdējo četru mēnešu laikā. Francijā, Spānijā un Itālijā rūpnieku aktivitāte turpināja kristies, un arī Vācijā tā noslīdēja zem 50 punktu līmeņa, pārsvarā zemāka pieprasījuma novērtējuma dēļ. Arī Latvijas eksportam svarīgais Vācijas būvniecības sektors martā turpināja kritumu (divpadsmito mēnesi pēc kārtas). Krievijas ražošanas PMI martā un aprīlī turējās virs kritiskās 50 punktu atzīmes, taču izaugsmes tempi acīmredzami samazinās un tas lielākoties ir saistīts ar ražošanas aktivitātes sarukumu investīciju preču sektorā.

Pēdējie Eiropas Komisijas noskaņojuma rādītāji (ESI[3] - Economic Sentiment Indicator jeb Ekonomikas sentimenta indekss) gan Latvijā, gan Eiropā un Latvijas galvenajās eksporta partnervalstīs liecina par rūpniecības konjunktūras pasliktināšanos. Latvijas rūpniecībā bija vērojams noskaņojuma pasliktinājums gan martā, gan aprīlī, turklāt pēc aprīļa datiem Latvijā ESI vairs nav augstākais Eiropā. Eksporta partnervalstu griezumā Lietuva ir vienīgā, kurā abos mēnešos reģistrēts gan viegls noskaņojuma uzlabojums ražotājiem, gan vispārējā ESI uzlabojums. Martā Igaunijā visu uzņēmēju, izņemot būvnieku, noskaņojums pasliktinājās, bet aprīlī reģistrēts vēl zemāks ekonomiskais noskaņojums, šoreiz tieši būvnieku dēļ. Ceturtās lielākās eksporta partnervalsts – Vācijas – ESI martā turējās nedaudz virs svarīgās 100 punktu atzīmes, taču jau aprīlī noslīdēja zem tās.

Vērtējot marta apstrādes rūpniecības datus, rodas pārliecība, ka šis gads Latvijas apstrādes rūpniecības nozarē būs mazāk sekmīgs nekā iepriekšējie. Pirmkārt, ar problēmām saskaras Latvijas lielākais apstrādes rūpniecības uzņēmums. Otrkārt, joprojām nav vērojamas pazīmes, ka būtu gaidāmas kādas būtiskas pozitīvas pārmaiņas globālajā ekonomikas konjunktūrā un ārējā pieprasījuma attīstībā. Šā gada aprīlī, tāpat kā martā, apstrādes rūpniecības izlaides apjomu kritumu vismaz daļēji spēs kompensēt enerģētikas sektors, tomēr gada otrajā pusē apstrādes rūpniecības kritums, visticamāk, mazinās arī kopējās tautsaimniecības attīstības tempus.